Putins draud lietot visus ieročus, ja Rietumi tieši uzbruks Kaliningradai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava gatava izmantot visus tās rīcībā esošos ieročus, tostarp kodolieročus, ja Kaliningradas apgabals vai cita Krievijas teritorija tiks tieši apdraudēta; NATO šo retoriku nosaukusi par neatbildīgu.
Putina brīdinājums
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā Valdaja foruma runā paziņoja, ka Krievija izmantos visus tās rīcībā esošos ieročus, ja uzskatīs, ka tiek tieši uzbrukts tās Baltijas jūras eksklāvam Kaliningradai vai citai Krievijas teritorijai. Viņš norādīja, ka šādā gadījumā "dienaskārtībā neizbēgami un nekavējoties" nonāktu jautājums par visu valsts rīcībā esošo ieroču, tostarp kodolieroču, izmantošanu.
Putins uzsvēra, ka Krievija "nevienu nedraud" un neplāno uzbrukt nevienam ne 2029., ne 2030., ne 2050. gadā, taču "ja saskarsimies ar agresiju, mums būs jāreaģē". Viņš atsaucās uz Rietumu politiķu paziņojumiem par iespējamu karu ar Krieviju 2029.–2030. gadā, apgalvojot, ka tieši šie izteikumi liek Maskavai reaģēt.
Strīds par Kaliningradu
Kā vēsta Ukrainas izdevums "Ukrainska Pravda", Krievijas vēstniecība Beļģijā iepriekš nosūtījusi NATO tā saukto non-paper (neoficiālu dokumentu) ar brīdinājumiem, tostarp par kodolieroču izmantošanu, saistībā ar iespējamiem draudiem Kaliningradai. NATO pārstāve Alisone Harta apstiprinājusi dokumenta saņemšanu un norādījusi, ka alianse ir aizsardzības organizācija, kuras aktivitātes neapdraud nevienu Krievijas daļu. NATO paziņojusi, ka "stingri nosoda spēka draudus, tostarp jebkādu neatbildīgu kodolretoriku", un raksturojusi Krievijas hibrīdtaktiku kā "izmisuma pazīmi". Lietuva, savukārt, Krievijas jaunos draudus saistībā ar Kaliningradu raksturojusi kā psiholoģisku spiedienu.
Kā ziņo BBC, Rietumu bažas saistītas arī ar tā saukto Suvalku koridoru — šauru sauszemes joslu starp Kaliningradu un Baltkrieviju, caur kuru Krievija teorētiski varētu mēģināt sasniegt Lietuvas teritoriju.
Plašāks konteksts
Putins runā atkārtoti apgalvoja, ka Krieviju karā pret Ukrainu "piespiedusi" Rietumu agresīvā politika, lai gan pats pilna mēroga iebrukumu sācis 2022. gada februārī. Viņš atzina, ka Ukrainas uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijai izmaksājuši aptuveni 1% no IKP.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņojis, ka "Eiropa šodien nedzīvo mierā", norādot uz pieaugošu Krievijas hibrīduzbrukumu skaitu Eiropā. Vācijas kanclers Frīdrihs Merics teicis, ka Vācija gatavojas "nopietniem hibrīduzbrukumiem", minot augustā Leipcigas lidostā atrasto ar sprāgstvielām apbruņoto dronu netālu no Ukrainas kravas lidmašīnām. Pēc Ukrainska Pravda ziņotā, Eiropas Savienība gatavo jaunu ārkārtas drošības protokolu un stratēģiju, kas Krieviju atzītu par galveno drošības apdraudējumu ES.
