Publiskajos iepirkumos aizliedz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumus

Latvijā 2026. gada 9. jūnijā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likuma 2.² pants. Tas uzliek pienākumu ikvienam uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai citai publiskā sektora iestādei, nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preču un pakalpojumu. Par normas nozīmi un piemērošanu rakstā raksta Sorainen zvērinātā advokāte un juriste Katrīne Pļaviņa-Mika.

Pasūtītājam šī prasība jāizvirza jebkurā iepirkumā neatkarīgi no paredzamās līgumcenas. Aizliegums nav saistīts ar sankciju sarakstu un attiecas arī uz tām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem Eiropas Savienības sankciju režīms neattiecas. Autores skaidrojumā norma radusies kā politisks lēmums ierobežot valsts budžeta līdzekļu nonākšanu valstīs, kas karo ar Ukrainu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām enerģētikā un pašvaldību katlu mājām, aizliegums neattiecas.

Kā to pārbaudīs

Galvenais kontroles veids ir piegādātāja pašapliecinājums. Pasūtītājs to var pieprasīt gan piedāvājuma iesniegšanas brīdī, gan jebkurā līguma izpildes posmā. Apliecinājumam ir saistošs juridiskais spēks, un, ja vēlāk atklājas, ka tas bijis nepatiess, var tikt piemērots līgumsods, prasīta zaudējumu atlīdzība un piegādātājs izslēgts no turpmākajiem publiskajiem iepirkumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka juridisku personu pakalpojumu izcelsmi nosaka pēc reģistrācijas valsts, bet fizisku personu – pēc valstspiederības. Praksē var rasties interpretācijas jautājumi. Piemēram, teritorijas uzkopšanas iepirkumā Latgalē nevar piesaistīt Baltkrievijā reģistrētu apakšuzņēmēju. Atbildība paliek pretendentam arī tad, ja saikne ar Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes produktu ir netieša, piemēram, caur apakšuzņēmēju vai starpnieku.

Saskarsme ar ES tiesībām

Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada spriedumā lietā C-652/22 un 2025. gada spriedumā lietā C-266/22 norādīja, ka trešo valstu uzņēmēju pielaišana ES publiskajam iepirkumam ir ES, nevis dalībvalstu kompetence. Vienlaikus katrs pasūtītājs pats var izlemt, vai pielaist trešo valstu personas, un to noteikt iepirkuma dokumentos. Tāpēc Saeima normā uzsver, ka prasība pasūtītājam jāiekļauj nolikumā, nevis jāizmanto kā likumā noteikts piedāvājuma noraidīšanas pamats.

Ko darīt uzņēmumiem

Autore iesaka pārskatīt piegādes ķēdi, ieskaitot preču un komponentu izcelsmi, sakārtot izcelsmes dokumentus un atjaunināt līgumus ar apakšuzņēmējiem, lai varētu piedzīt zaudējumus, ja tie piedāvā Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes produktus.