Premjers Kulbergs aicinās kino nozari apsvērt alternatīvu straumēšanas platformu nodoklim

Latvijas Ministru prezidents Kulbergs 13. oktobrī plkst. 9 tiksies ar kino nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu plānoto straumēšanas platformu nodokli un aicinātu apsvērt citu veidu, kā finansēt Latvijas filmas un seriālus. Jautājums ir svarīgs, jo Saeima jau otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus, kas starptautiskajām platformām paredz obligātus ieguldījumus vietējā saturā.

Premjera piedāvājums

Pēc Valsts kancelejas vadītājas Švernas teiktā, līdz gada beigām kopā ar nozares ekspertiem plānots izvērtēt platformu nodevas ekonomisko ietekmi un sagatavot salīdzināmu alternatīvu. Kulbergs norāda, ka kino nepieciešams paredzams finansējums un ka filmas latviešu valodā ir atbalstāms mērķis, taču valdībai jāpārliecinās, ka izvēlētais risinājums Latvijai dod iespējami lielāku ieguvumu.

Viņš rosina Kultūras ministriju un Finanšu ministriju kopā ar nozari sagatavot finansējuma modeli, ko varētu salīdzināt ar platformu paredzamo ieguldījumu. Ekonomikas ministrijai kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un platformu pārstāvjiem būtu jāizvērtē, kā paplašināt Latvijas darbu izplatīšanu, kopražojumus un ārvalstu filmu projektu veidošanu Latvijā.

Iepriekš premjers jau bija izteicies, ka jāvērtē iespēja nodokli atcelt. Viņš lēš, ka ieņēmumi būtu samērā nelieli, bet lielāku labumu varētu dot ārvalstu producentu interese filmēt Latvijā. Kulbergs minēja, ka Valsts prezidents ASV vizītē satika filmu nozares pārstāvjus, arī no studijas "Warner Brothers", kas izrādījuši interesi par sadarbību. Premjers arī vērtē, vai ieguvumi atsver iespējamos riskus attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem.

Ko paredz grozījumi

Pakalpojumu sniedzējiem, gan Latvijā, gan citās ES valstīs reģistrētiem, ja to mērķauditorija ir Latvijā, katru gadu būtu jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. To var darīt, finansējot filmas un seriālus, pērkot izplatīšanas tiesības vai iemaksājot Nacionālā kino centra (NKC) budžetā. Prasības neattieksies uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

Pirmais pārskats par 2027. gada ieņēmumiem jāiesniedz līdz 2028. gada 31. maijam. Ja 2027. un 2028. gadā ieguldījumi sasniedz vismaz 300 000 eiro, 2026. un 2027. gada ieņēmumi nebūtu jādeklarē.

Kultūras ministrija lēš, ka ārvalstu platformas NKC budžetā varētu iemaksāt ap 600 000 eiro gadā. NKC vadītāja Dita Rietuma min 600 000 līdz vienu miljonu eiro. Ministrija norāda, ka līdzīgs regulējums jau ir 18 ES dalībvalstīs. Kino nozares pārstāvji Kulberga viedoklim iebilst un uzskata, ka maksājums jāievieš.