Premjera plāns ierobežot attālināto darbu ierēdņiem izraisa strīdus sociālajos tīklos
Ministru prezidenta Andra Kulberga iecere pārskatīt un sašaurināt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldē izraisījusi plašas diskusijas sociālajos tīklos, kur viedokļi dalās par to, vai darbs no mājām ir privilēģija vai pašsaprotama tiesība.

Ministru prezidents Andris Kulbergs devis uzdevumu sagatavot pārskatu par attālinātā darba organizāciju valsts pārvaldē, kā arī izvērtēt iespējas plašāk atjaunot darbu klātienē. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 1. septembrim. Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna norādījusi, ka mērķis ir nodrošināt efektīvu darba procesu iestādēs.
Kulbergs paudis, ka Covid-19 pandēmijas laikā ieviestā attālinātā darba prakse vairākās iestādēs saglabājusies pārāk plašā apjomā, radot grūtības iedzīvotājiem sasniegt amatpersonas vai saņemt pakalpojumus. Viņš minējis arī savu pieredzi, sastopoties ar grūtībām atrast darbiniekus klātienē ne tikai piektdienās, bet arī citās nedēļas dienās.
Diskusija sociālajos tīklos
Ziņa par premjera ieceri izraisīja plašu apspriešanu platformā "X". Daļa lietotāju uzsvēra, ka attālinātais darbs būtu jāuzskata par izņēmumu vai priekšrocību, nevis par ierastu normu, salīdzinot pašreizējo situāciju ar laiku pirms pandēmijas. Tika pieminēts arī kaimiņvalsts Lietuvas piemērs, kur prezidents īslaicīgi strādājis attālināti no ārvalstīm, taču diskusijas dalībnieki norādīja, ka šis gadījums nav pilnībā salīdzināms ar ilgtermiņa attālinātu darbu ierēdņiem.
Citi lietotāji brīdināja, ka stingrāka prasība strādāt klātienē varētu likt daļai darbinieku pamest amatu vai pat mainīt dzīvesvietu, jo daudzi pēdējos gados pārcēlušies prom no Rīgas. Izskanēja arī viedokļi, ka svarīgākais vērtēšanas kritērijs būtu darba kvalitāte un rezultāti, nevis fiziska klātbūtne birojā, kā arī piemēri par grūtībām sasniegt atsevišķus attālināti strādājošus speciālistus, piemēram, būvinspektorus.
Diskusijas noslēgumā daļa dalībnieku nonāca pie nostājas, ka attālinātais darbs nebūtu jāaizliedz pilnībā, taču katrs gadījums būtu jāizvērtē individuāli, ņemot vērā konkrētā darbinieka pienākumus, sasniedzamību un darba kvalitāti.


