Populārā mūzikas podkāsta “Switched on Pop” veidotāji atklāj savus iecienītākos rīkus un ieradumus
Podkāsta “Switched on Pop” veidotāji Neits Slouns un Čārlijs Hārdings pastāstīja par saviem darba rīkiem un ikdienas paradumiem, kā arī raidījuma pārcelšanos uz video formātu Netflix platformā. Podkāsts jau 12 gadus un gandrīz 500 epizožu laikā analizē populārās mūzikas dziesmas.
Populārās mūzikas podkāsts “Switched on Pop”, ko vada Neits Slouns un Čārlijs Hārdings, jau divpadsmit gadus detalizēti analizē popmūzikas dziesmas — no mūzikas teorijas līdz producēšanas paņēmieniem. Raidījums, kas tapis sadarbībā ar New York Magazine izdevumu Vulture un Vox Media Podcast Network, pēc gandrīz 500 epizodēm nesen sācis veidot arī video versijas platformā Netflix, kurās piedalījušies tādi viesi kā Aarons Desners no grupas The National, Trevors Horns no The Buggles un Yes, kā arī grupa Cypress Hill.
Slouns strādā par komponistu un muzikoloģijas profesoru Dienvidkalifornijas Universitātes Tornton Mūzikas skolā, kur pēta popmūziku, džezu un agrīno amerikāņu popmūzikas tradīciju. Hārdings ir dziesmu autors, mūzikas žurnālists un arī pasniedzējs.
Intervijā abi atklāja arī sīkākas detaļas par savu ikdienu — Hārdings par nozīmīgāko darba rīku sauc ģitāru Martin D-28, savukārt Slouns nevar iztikt bez notāciju programmas Sibelius un metronoma. Abi arī atzina kaislību pret svaigiem dārzeņiem un — Hārdinga gadījumā — ģitāras pedāļu kolekcionēšanu, ko viņa sieva ieteikusi minēt kā to, ar ko viņš lepojas vismazāk.
Slouns pieminēja arī neveiksmīgu epizodi savā karjerā — pēc tam, kad viņš laikrakstā The New York Times nosaucis grupu Jonas Brothers par “apbrīnojami fanky”, YouTube veidotājs Riks Beato par to viņu publiski kritizēja. Savukārt viņa lielākais lepnums ir termina “pop drop” ieviešana mūzikas terminoloģijā, kas apzīmē instrumentālu pēckora daļu popdziesmās.
