Politologs: vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās var ietekmēt drošības situācija un plašāka informācija

Politologs Juris Rozenvalds atzīst, ka, lai gan iepriekšējās balsošanas pirmajās dienās vēlētāji Saeimas vēlēšanās balso aktīvi, pagaidām nav pamata izdarīt secinājumus par kopējo vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās.

Pēc politologa domām, ja galarezultātā izrādīsies, ka aktivitāte tomēr bijusi augstāka nekā iepriekš, tas varētu būt saistīts ar drošības situāciju, kas mudina cilvēkus iesaistīties aktīvāk. Rozenvalds arī norāda, ka nozīme varētu būt uzlabotajām iespējām saņemt informāciju par vēlēšanām — iepriekš daļa iedzīvotāju kā iemeslu neaktivitātei minējuši informācijas trūkumu, taču šoreiz iespējas iepazīties ar vēlēšanu norisi esot krietni plašākas. Arī pieaugušais pieejamās informācijas apjoms varētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti, taču politologs atkārtoti uzsver, ka precīzus secinājumus patlaban izdarīt vēl ir pāragri.

Balsošanas rādītāji reģionos

Rīgā līdz šim savu balsi nodevuši 20 807 vēlētāji jeb 3,47% no balsstiesīgajiem. Šajā skaitā iekļauti arī 4907 ārzemēs dzīvojošie cilvēki, kuri pieteikušies balsot pa pastu — Centrālā vēlēšanu komisija skaidro, ka pasta balsošanā par nobalsojušajiem uzskata tos vēlētājus, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli, taču kuri paši nav klātienē nobalsojuši vai nodevuši balsi glabāšanā iecirknī.

Latgalē līdz šim balsojuši 3393 vēlētāji jeb 1,85% no balsstiesīgajiem, savukārt Kurzemē balsi glabāšanā nodevuši 3693 cilvēki, kas ir 2,12% no balsstiesīgo skaita.

Visu šo nedēļu darba dienās vēlētājiem ir iespēja nodot balsi glabāšanā jebkurā no 933 vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā. Pati Saeimas vēlēšanu diena paredzēta sestdien.