Politologs: rekordzemā vēlētāju aktivitāte liecina par demokrātijas krīzi Latvijā
Politologs Ojārs Skudra norāda, ka 15. Saeimas vēlēšanās uzrādītā vēlētāju aktivitāte ir zemākā kopš neatkarības atjaunošanas, kas signalizē par politiskās demokrātijas krīzi. Viņš saskata iemeslus gan reģionālajās atšķirībās, gan nerisinātās sociālajās problēmās.
Apkopojot provizoriskos datus no 1033 no 1059 vēlēšanu iecirkņiem, atklājies, ka 15. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 51,63% vēlētāju — zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Politologs Ojārs Skudra šo rezultātu novērtējis kā nopietnu brīdinājuma signālu un negatīvu rekordu valsts parlamentārisma vēsturē.
Skudra skaidro, ka daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji Rīgā un Latgalē, iespējams, masveidā nav devušies balsot, jo viņus nav uzrunājis ne Aināra Šlesera, ne "Suverēnās varas"/"Apvienības Jaunlatvieši" piedāvātais politiskais vēstījums. Arī partijām "Stabilitātei!" un "Saskaņas centrs" pēc pirmajiem datiem rezultāti nav labi.
Reģionālās atšķirības
Aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemes vēlēšanu apgabalā, ko politologs saista ar augstāku ekonomiskās attīstības līmeni un mazāk asām sociālajām problēmām — tas veicina lielāku iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi un vēlmi piedalīties vēlēšanās.
Turpretī Zemgalē un Kurzemē aktivitāte bijusi zemāka. Skudra to saista ar lielu pilsētu un ekonomisko centru trūkumu šajos reģionos, izņemot Liepāju un daļēji Ventspili.
Nerisinātas problēmas
Politologs uzsver, ka zemā vēlētāju aktivitāte atspoguļo virkni problēmu, kuras kādu iemeslu dēļ netiek efektīvi risinātas. Par būtiskākajām jomām viņš nosaucis medicīnu, izglītību un sociālos pabalstus, piebilstot, ka liela daļa pensionāru Latvijā dzīvo nabadzībā vai tās robežās.
/nginx/o/2026/10/04/17954707t1he10e.jpg)