Politologs: kāpēc skandāls ap Stepaņenko dāvinājumiem no Krievijas izcēlies tikai tagad

"Suverēnā vara" līderes Jūlijas Stepaņenko saņemtie dāvinājumi no tēva Sergeja Fedotova, kurš dzīvo Krievijā un atbalsta karu, šonedēļ kļuvuši par vienu no lielākajiem politiskajiem skandāliem. Stepaņenko naudas dāvinājumu 239 598,05 eiro apmērā savā deklarācijā norādījusi jau 2022. gada oktobrī, savukārt dzīvokli Rīgā 180 000 eiro vērtībā no tēva saņēmusi 2024. gada janvārī.

Politologs un uzņēmuma "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis BNN norādīja, ka Satversmes aizsardzības birojs šo jautājumu jau iepriekš izpētījis un par to informējis Nacionālās drošības padomi un augstākās amatpersonas. Viņaprāt, tēva un bērna finansiālas attiecības pašas par sevi nav valsts kompetencē, taču situāciju var mainīt sankcijas – 24. septembrī Ārlietu ministrija Fedotovu iekļāvusi sankciju sarakstā un pasludinājusi par Latvijai nevēlamu personu, tādējādi apturot naudas plūsmu.

Rajevskis kritizēja Ārlietu ministriju par lēnu reakciju, jo Fedotova kontrolētais uzņēmums jau 2022. gadā iesaistījies prettanku šķēršļu ražošanā. Viņš norādīja, ka ministrija rīkojas tikai tad, kad par kādu jautājumu sāk runāt mediji vai sociālie tīkli, minot arī nesenu gadījumu ar diviem no sankcijām izņemtiem cilvēkiem, kad ministrija reaģējusi pēdējā brīdī. Politologs to vērtēja kā nekonsekvenci un procesa politizāciju priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Uz jautājumu, kāpēc skandāls neizcēlās agrāk, Rajevskis skaidroja, ka laikā, kad Stepaņenko beidza darbu 13. Saeimā, situācija bija ģimenes iekšēja lieta. Trauksme sākusies, kad viņa atgriezusies politikā, izveidojusi "Suverēno varu" un sākusi aktīvi kampaņot pašvaldību vēlēšanās – partiju, kas, pēc politologa domām, vairāk afiliēta Krievijas interesēm nekā Latvijas. Viņš arī atgādināja, ka pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām ilgā valdības veidošanas periodā naudas plūsma no Krievijas puses politiskiem spēkiem varējusi turpināties nepamanīta.

Rajevskis piebilda, ka koalīcijā "Suverēnā vara" netiks, taču arī parlamentāra pārstāvniecība ir nozīmīga, un iegūtais mandāts, viņaprāt, drīzāk tiks izmantots nevis Latvijas interešu, bet gan citu mērķu labā.