Polijas zemnieki ar dotāciju iegādājušies tehniku, bet ne vienmēr izmanto visas tās iespējas
Polijas programma «Rolnictwo 4.0» ļāvusi saimniecībām iegādāties modernu precīzās lauksaimniecības tehniku. Tehnikas tirgotāja pārstāvis norāda, ka daļa zemnieku neizmanto visas nopirkto iekārtu funkcijas.
Polijā, pateicoties valsts programmai «Rolnictwo 4.0» («Lauksaimniecība 4.0»), daudzas saimniecības ir varējušas nopirkt modernu tehniku un programmatūru ražošanas pārvaldībai. Lauksaimniecības portāls Farmer.pl vērš uzmanību uz jautājumu, vai zemnieki šo iekārtu piedāvātās iespējas izmanto pilnībā, jo dotācija ļāvusi ieguldīt tehnoloģijās, kas iepriekš saimniecībām bija finansiāli nesasniedzamas.
Dotācija bija iespēja, bet ne visi zināja, ko pērk
Par programmas ietvaros iegādātajām iekārtām minēti satelītnavigācijas risinājumi, automātiska sekciju vadība un mainīgas normas mēslošanas ierīces. Polijas tehnikas uzņēmuma Agroma pārstāvis Włodzimierz Spryszyński uzskata, ka lielākā daļa zemnieku pirkumus veica apzināti. Tomēr esot neliela grupa, kas tehniku izvēlējās galvenokārt tāpēc, ka radās iespēja saņemt dotāciju.
Problēma rodas, ja saimniecība lieto tikai pamatfunkcijas, lai gan samaksājusi par ievērojami plašākām iespējām. Spryszyński domā, ka pirms programmas atklāšanas vajadzēja plašāku informatīvo kampaņu par to, ko dod atsevišķas tehnoloģijas. Gatavojot piedāvājumus un palīdzot izvēlēties tehniku pieteikumiem, viņš bieži saskārās ar niecīgām zināšanām par to iespējām.
Piemēram, mēslojuma izkliedētājs ar attiecīgu vadības bloku pats par sevi nesamazina mēslošanas izmaksas. Nepieciešami arī augsnes apgādes dati, uz to pamata sagatavotas aplikācijas kartes un prasme šo informāciju lietot. Līdzīgi sēklu sējmašīnas vai smidzinātāja automātiskajai sekciju vadībai operatoram pareizi jāsagatavo mašīna un jānoregulē tās sadarbība ar navigāciju.
Jaunā paaudze paātrina digitalizāciju
Spryszyński novērojis arī pārmaiņas: saimniecībās, ko pārņem jaunāka paaudze, darbs ar termināļiem, datoriem un lietotnēm vairs nesagādā lielas grūtības. Jaunie zemnieki gaida vieglāk lietojamas mašīnas un iespēju ar tām sazināties pa telefonu. Arī vecāki saimnieki arvien labāk tiek galā ar elektroniku, jo izšķirošs ir ekonomiskais aprēķins, un ražošanas izmaksas arvien biežāk analizē jau kultūru plānošanas posmā.
Mašīna lēmumus zemnieka vietā nepieņem
Pēc Spryszyńska domām, lielākais izaicinājums vairs nav tehnoloģiju pieejamība, bet to sniegtās informācijas pārvaldība. Dati no meteostacijas, kaitēkļu uzraudzības slazdiem vai ražas kartēm var palīdzēt plānot apstrādes, taču neaizstāj agronomiskās zināšanas un konkrētā lauka novērtējumu. Programmas panākumus nevajadzētu mērīt tikai pēc nopirkto navigāciju vai termināļu skaita, bet pēc tā, vai zemnieki spēj samazināt izmaksas un pieņemt precīzākus lēmumus.
