Polija strauji palielina aizsardzības izdevumus, riskējot ar budžeta deficītu
Polija tērē aizsardzībai gandrīz 5% no IKP, veidojot vietējo bruņojuma nozari, taču ekonomisti brīdina, ka izdevumu temps var apdraudēt valsts fiskālo stabilitāti. Šis kurss ietekmē arī iekšpolitisko sīvo cīņu pirms nākamā gada vēlēšanām.
Polija turpina vienu no straujākajām aizsardzības budžeta palielināšanām attīstīto valstu vidū, atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā un ASV mazāku iesaisti Eiropas drošībā. Kopš 2022. gada aizsardzības izdevumi valstī ir vairāk nekā dubultojušies — no 2,2% līdz 4,8% no iekšzemes kopprodukta šogad, jeb aptuveni 53 miljardiem dolāru, kas ir ceturtais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz Vācijas, Francijas un Itālijas.
Ziemeļos no Varšavas pie Vislas upes nesen atklāta jauna augsto tehnoloģiju bruņojuma rūpnīca, kur agrāk bija lauks. Eiropas bruņojuma koncerna MBDA Polijas nodaļas vadītājs stāsta, ka valsts pāriet no ieroču importa uz to ražošanu savā teritorijā, radot arī jaunas darbvietas.
Ekonomiskais konteksts
Polijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka pastiprināta ekonomiskā sadarbība ar NATO un ES sabiedrotajiem vienlaikus stiprina drošību un tautsaimniecību, atturot Krieviju no turpmākas agresijas. Polija kopš komunisma sabrukuma pirms gandrīz četrām desmitgadēm ir piedzīvojusi strauju izaugsmi — dzīves līmenis no 40% no ES vidējā rādītāja 1990. gadu vidū pieaudzis līdz 81% pagājušajā gadā, bet gada apgrozījums pērn pārsniedza triljonu dolāru.
Tomēr šī izaugsme nav bez riska. Prognozēts, ka nākamgad Polijai būs lielākais budžeta deficīts ES — 7,1% no IKP, un pagājušajā nedēļā aģentūra Moody's pazemināja valsts kredītreitingu līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. Ekonomisti brīdina, ka pašreizējais izdevumu temps nav ilgtspējīgs.
Politiskā spriedze
Jautājums par aizsardzību un attiecībām ar ES kļūst arvien politiski jutīgāks pirms nākamā gada vēlēšanām. Šogad valsts prezidents mēģināja bloķēt liberālās valdības piekļuvi ES aizdevumu programmai aizsardzības investīcijām, kamēr labējie politiķi rīko protestus pret ES atbalstu Ukrainai. Vienlaikus valsts sadarbojas ar starptautiskiem partneriem, tostarp Lielbritāniju, jaunu fregašu un munīcijas ražotņu būvniecībā, cerot līdz 2028. gadam trīskāršot artilērijas šāviņu ražošanu.
