Polijā pieaug naidīgi uzbrukumi Ukrainas bēgļiem un darba migrantiem

Polijā pēdējos mēnešos pieaudzis uzbrukumu skaits ukraiņiem, liecina gan konkrēti incidenti, gan policijas statistika. Vroclavā 26. jūlijā vairāki vīrieši sita ukraiņu pāri pēc strīda veikalā, kad sieviete norādīja uzbrucējam ievērot rindu un tika nosaukta par "ukraiņu lupatu". Abi cietušie nonāca slimnīcā, un pilsētas mērs incidentu nosodīja kā naida motivētu vardarbību. Divi no aizturētajiem tiesā jūlija beigās neatzina vainu apsūdzībā par etniski motivētu uzbrukumu.

Cits gadījums notika jūnija beigās Plockā, kur autobusā svešinieks pieprasīja diviem pusaudžiem pārtraukt sarunāties ukrainiski, kliedza, lai viņi izkāpj, un uzbruka vienam no zēniem. Policija sākotnēji atteicās šo notikumu kvalificēt kā naida noziegumu, kamēr māte neiesniedza sūdzību.

Mainās sabiedrības noskaņojums

Kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma sākuma Polija uzņēmusi vairāk ukraiņu bēgļu nekā jebkura cita Eiropas valsts, izņemot Vāciju — aprīlī bēgļa statuss bija gandrīz miljonam ukraiņu, un vēl aptuveni miljons strādā valstī kā darba migranti. Tomēr aptauja liecina, ka atbalsts vairs nav tik plašs kā agrāk: šobrīd vairāk nekā puse aptaujāto poļu iebilst pret jaunu bēgļu uzņemšanu, kamēr 2022. gadā atbalstu pauda gandrīz visi. Daļa poļu pauž neapmierinātību arī par ukraiņu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei.

Policijas dati liecina par ievērojamu naida noziegumu pieaugumu pret ukraiņiem pēdējā pusgadā. Situāciju sarežģī arī senāks strīds par Otrā pasaules kara notikumiem Volīnijā, kur Polija tos dēvē par genocīdu, bet Ukraina noraida šādu vērtējumu. Šī gada notikumi ap godalgu piešķiršanu saasinājuši attiecības starp abu valstu prezidentiem. Eksperti norāda, ka spriedzi veicina arī pieaugošās dzīves dizmaksas un pārliecība, ka atbalsts ukraiņiem ir pārmērīgs.