Pevkurs: ASV karaspēka samazināšana Eiropā būtiski neietekmēs drošību
ASV plāno būtiski samazināt gaisa un jūras spēku klātbūtni Eiropā, bet Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzskata, ka tam nebūs lielas nozīmes, jo plāni jau pielāgoti.
Saskaņā ar ASV mediju ziņām, Vašingtona gatavojas par trešdaļu samazināt militārās aviācijas skaitu Eiropā, kā arī izvest vienu aviācijas bāzes kuģu grupu. Plāns paredz iznīcinātāju F-16 un F-15E skaita samazināšanu no 150 līdz 100 vienībām. Gandrīz uz pusi tiks samazināts jūras novērošanas lidmašīnu skaits, un tiks izvesti visi degvielas uzpildes lidaparāti. Turklāt jaunās dislokācijas vietās tiks pārvietota viena zemūdene, viens aviācijas bāzes kuģis un desmitiem klāja aviācijas lidmašīnu.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs telekanālam "Aktuaalne kaamera" norādīja, ka par šīm izmaiņām bija zināms jau pirms pusotra gada, un Eiropas aizsardzības plāni ir atjaunināti, ņemot vērā šos samazinājumus. "Ja paskatāmies, cik ilgi lidmašīna no ASV lido šurp, tas ir ne vairāk kā desmit stundu jautājums. Un es šeit nesaskatu lielas problēmas. Neviens mums nav teicis, ka tiks mainīti Eiropas aizsardzības plāni. Mūsu plāni ņem vērā konkrētus spēkus, un uz tiem mēs rēķināmies," sacīja Pevkurs.
Rīgikogu valsts aizsardzības komisijas loceklis Raimonds Kaljulaids norādīja, ka datus, kas nonāk presē, pagaidām nevajadzētu uztvert burtiski, jo notiek koordinācijas process starp pusēm, un gala skaitļi var būtiski atšķirties. "Es patiešām nepievērstu pārāk lielu uzmanību šādām atsevišķām ziņām un neizjustu par tām emocijas. Domāju, ka jāgaida, kādas vienošanās tiks panāktas NATO līmenī un kā šos resursus kompensēs Eiropas Savienības valstis," sacīja Kaljulaids.
Tajā pašā laikā deputāts atzīmēja, ka karaspēka pārvietošanas sinhronizācijas procesā var rasties zināmas problēmas, ja ASV savus spēkus jau būs izvedušas, bet Eiropa vēl nebūs paspējusi aizpildīt robu. "Tomēr pastāv mehānismi, kā šos resursus atgriezt atpakaļ Eiropā, ja situācija to prasīs. Tāpēc es uz šīm ziņām skatos bez uztraukuma. Visiem bija skaidrs, ka ASV prioritātes mainās. Tās vairāk skatās uz Indijas okeānu vai Kluso okeānu, un visiem ir skaidrs, ka konkrētas lietas politikas izmaiņu dēļ notiks arī Eiropas aizsardzībā," skaidroja Kaljulaids.
Pirms gada eksperti norādīja, ka Donalda Trampa administrācijas uzmanības fokuss ir vērsts uz Ķīnu un Taivānu, bet šodien tikpat nozīmīga fronte ir arī Irāna, uz kuru ASV var nosūtīt papildu spēkus.
