Pētnieki: pieaugošais CO2 līmenis atmosfērā var mainīt cilvēku asins ķīmiju
Austrāliešu zinātnieku pētījums atklājis, ka pēdējo divdesmit gadu laikā vērojamas noturīgas izmaiņas cilvēku asins sastāvā, kas sakrīt ar CO2 koncentrācijas pieaugumu atmosfērā. Īpaši tas varētu skart bērnus un pusaudžus, kuri visu mūžu būs pakļauti augstākam CO2 līmenim.
Zinātnieki no Austrālijas Bērnu pētniecības institūta, Kērtinas Universitātes un Austrālijas Nacionālās universitātes žurnālā "Air Quality, Atmosphere and Health" publicējuši pētījumu, kas balstīts uz ASV Nacionālās veselības un uztura apsekojuma (NHANES) datiem. Tie apkopoti no aptuveni 7000 cilvēku asins analīzēm, kas veiktas ik pēc diviem gadiem laikā no 1999. līdz 2020. gadam.
Kas mainījies asinīs
Analīze parādīja, ka kopš 1999. gada vidējais bikarbonāta līmenis asins serumā pieaudzis par aptuveni 7%. Bikarbonāts ir asins rādītājs, kas cieši saistīts ar oglekļa dioksīda daudzumu organismā. Vienlaikus samazinājies vidējais kalcija un fosfora līmenis. Šīs izmaiņas notikušas laikā, kad CO2 koncentrācija atmosfērā pieaugusi no aptuveni 369 daļām uz miljonu 2000. gadā līdz vairāk nekā 420 daļām uz miljonu mūsdienās.
Asociētais profesors Aleksandrs Larkombs skaidroja, ka novērotās izmaiņas liecina — organisms, iespējams, jau pielāgojas atmosfēras sastāva izmaiņām. Bikarbonāts ir svarīgs asins skābju-bāzu līdzsvara regulēšanai — pieaugot CO2 daudzumam, organisms saglabā papildu bikarbonātu, lai uzturētu stabilu asins pH līmeni.
Iespējamās sekas nākotnē
Pēc pētnieku modelēšanas datiem, ja pašreizējā tendence turpināsies, vidējais bikarbonāta līmenis 50 gadu laikā varētu tuvoties veselīgā diapazona augšējai robežai, bet kalcija un fosfora līmenis šī gadsimta otrajā pusē varētu sasniegt sava veselīgā diapazona apakšējo robežu.
Cilvēce evolucionējusi apstākļos, kad CO2 koncentrācija atmosfērā bija aptuveni 280–300 daļas uz miljonu. Pēdējās desmitgades laikā CO2 līmenis vidēji palielinājies par aptuveni 2,6 daļām uz miljonu gadā, bet 2024. gadā vien pieaugums bijis 3,5 daļas uz miljonu.
Otrs pētījuma autors, ģeozinātnieks Fils Bīrverts, uzsvēra, ka pētījums tieši nepierāda cēloņsakarību, taču izmaiņu konsekvence lielā iedzīvotāju grupā ir vērā ņemama. Viņaprāt, iespējams, cilvēka organisms vienkārši nespēj pielāgoties CO2 līmenim, kas pārsniedz to, kādam esam evolucionāri pieraduši.
Pētnieki uzsver, ka nav pamata runāt par pēkšņu saslimšanu pēc noteikta sliekšņa pārsniegšanas, taču populācijas līmenī var notikt pakāpeniskas fizioloģiskas izmaiņas, kas būtu jāņem vērā, veidojot klimata politiku un uzraugot sabiedrības veselību ilgtermiņā.
