Pētījums: vairāk nekā 60% Igaunijas pieaugušo ir vismaz viena hroniska slimība
Tartu universitātes pētījums liecina, ka vairāk nekā 60% Igaunijas pieaugušo dzīvo ar vismaz vienu hronisku slimību, bet 42% ir vismaz divas hroniskas kaites. Gandrīz puse no cilvēkiem ar vairākām hroniskām slimībām ir jaunāki par 65 gadiem.
Jauns Tartu universitātes pētījums atklāj, ka vairāk nekā 60% Igaunijas pieaugušo sirgst ar vismaz vienu hronisku slimību, bet 42% ir vismaz divas vienlaicīgas hroniskas kaites. Pētnieki norāda, ka gandrīz puse no tiem, kuriem ir vairākas hroniskas slimības, ir darbspējas vecumā — jaunāki par 65 gadiem.
Pētījuma līdzautore, Tartu universitātes iekšķīgo slimību ārste un zinātniskā asistente Angela Kannukene uzsver, ka šie rezultāti apgāž izplatīto pieņēmumu, ka multimorbiditāte galvenokārt skar ļoti vecus cilvēkus. "Gandrīz puse pacientu ar vairākām hroniskām slimībām ir jaunāki par 65 gadiem," viņa saka, piebilstot, ka tādēļ profilakse un agrāka iejaukšanās ārstēšanā ir būtiska gan cilvēku veselībai, gan Igaunijas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai.
Pētījumā konstatēts, ka veselības aprūpes izmantošana pieaug līdz ar katru papildu hronisko slimību — palielinās ambulatoro vizīšu, neatliekamās palīdzības, hospitalizāciju un izrakstīto medikamentu skaits. Cilvēkiem ar desmit vai vairāk hroniskām slimībām ir vairāk nekā trīs reizes lielāks piecu gadu mirstības risks nekā vienaudžiem bez hroniskām slimībām vai ar vienu slimību, kā arī divas līdz trīs reizes lielāka iespēja piedzīvot ārstēšanas vai procedūru komplikācijas.
Kopumā hronisko slimību izplatība pēdējos gados ir palikusi relatīvi stabila, tomēr pieaudzis aptaukošanās diagnožu skaits. Pētnieki norāda, ka šis pieaugums var atspoguļot labāku diagnostiku un dokumentēšanu, kā arī plašāku piekļuvi jaunām aptaukošanās ārstēšanas metodēm.
Secinājumi balstīti uz jaunu EST-Health-30 pētniecības datubāzi, kas apvieno elektroniskos veselības ierakstus, recepšu datus, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda datus, vēža un mirstības reģistrus izlases veidā atlasītiem aptuveni 510 000 cilvēku — apmēram 30% valsts iedzīvotāju. Universitātes veselības informātikas pētnieks Sulevs Reisenbergs atzīmē, ka datubāze pirmo reizi ļauj izsekot hroniskām slimībām tik lielā iedzīvotāju daļā laika gaitā un radīs pamatu daudziem jauniem pētījumiem, sekmējot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē.
