Pētījums: Baltijas aizsardzības industrija piedzīvo izaugsmi, bet garantiju nav
Domnīcas LaSER pētījums secina, ka aizsardzības industrija Baltijas valstīs attīstās strauji, taču tās ilgtermiņa izaugsme nav garantēta, jo konkurence Eiropā ir liela. ES aizsardzības izdevumi pieci gados pieauguši par 63%.
Domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER) publicējusi pētījumu "Baltijas aizsardzības industrija. Vienoti stāvam, šķelti krītam?", kurā analizēta drošības nozares attīstība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījuma autors Robets Kits norāda, ka aizsardzības industrijai Eiropā tiek piešķirta loma, kāda pirms pieciem gadiem bija paredzēta zaļajam kursam — tā tiek skatīta kā līdzeklis, kas vienlaikus stiprinātu novārtā atstātās militārās spējas un radītu ekonomisko izaugsmi. Tomēr pētnieks uzsver, ka panākumi nav pašsaprotami, jo gandrīz visas Eiropas valstis šobrīd attīsta savu aizsardzības industriju un dod priekšroku vietējiem ražotājiem iepirkumos.
Izdevumi auguši par 63%
Pētījums rāda, ka 27 ES dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2025. gadā sasnieguši aptuveni 381 miljardu eiro — par 63% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, un tagad tie veido vairāk nekā 2% no ES kopējā iekšzemes kopprodukta. Šo pieaugumu izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, kā arī nenoteiktība par ASV militāro iesaisti Eiropā. Tāpēc Eiropas valstis aktīvāk investē gan iepirkumos, gan pētniecībā un attīstībā, atjaunojot iepriekš novārtā atstātās militārās spējas.
Pētījumā atgādināts, ka kopš Otrā pasaules kara beigām pasaulē konfliktu skaits pieaugusi desmitkārt, un ASV vadītā, uz normām balstītā pasaules kārtība vairs nepastāv. Tas liek mazām valstīm aizsardzības politikā par galveno uzdevumu izvirzīt izdzīvošanu — suverenitātes un teritoriālās nedalāmības aizsardzību.
ES meklē alternatīvas piegādātājus
2022.–2023. gadā ES valstis 78% no aizsardzības iepirkumiem veikušas no piegādātājiem ārpus Savienības. Pieaugot bažām par transatlantisko attiecību stabilitāti, ES ir sākusi vairākas iniciatīvas, lai stiprinātu pašu industriālo kapacitāti un labāk savienotu militāro vajadzību un industriālās attīstības plānus.
Attiecībā uz Baltijas valstīm pētījums norāda, ka Latvija šogad aizsardzībai atvēlēs teju 5% no IKP, bet Lietuva un Igaunija šo slieksni pat pārsniegs. Tas, pēc R. Kita vārtiem, veicina militāro spēju attīstību un vienlaikus rada augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, ražošanu un eksportu Baltijas reģionā.
