Peskov atzīst problēmas ar degvielas piegādēm pēc uzbrukumiem Krievijas enerģētikas objektiem
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzinis “noteiktas problēmas” ar degvielas piegādēm pēc Ukrainas triecienu sērijas Krievijas enerģētikas un naftas objektiem, kas izraisījuši traucējumus vairākos dienvidu reģionos.
Kā pirmdien ziņoja valsts ziņu aģentūra TASS, atsaucoties uz enerģētikas ministriju, straujš gaisa triecienu skaita pieaugums Krievijas enerģētikas un naftas objektiem izjaucis piegādes vairākos dienvidu reģionos. Vaicāts, vai Kremlis ir nobažījies par degvielas krīzi okupētajā Krimā, Peskovs atzina: “Patiešām šobrīd pastāv noteiktas problēmas. Tiek veikti pasākumi.” Viņš mēģināja vainot nepamatotu panikas pirkšanu.
Ukraina svētdienas vakarā trāpīja naftas rūpnīcai “Semykolodezkaya” Krimā, izraisot ugunsgrēku. Bāze tiek izmantota, lai uzglabātu degvielas rezerves Krievijas armijas vajadzībām, norādīja Ukrainas armija. Tāpat triecieni tika veikti naftas depo pie Feodosijas Krimā, bet Kijivas ģenerālštābs ziņoja par trāpījumu naftas pārkraušanas bāzei “Grushovaya” netālu no Novorosijskas Krasnodaras apgabalā. Šis komplekss ir viens no lielākajiem naftas un naftas produktu centriem Krievijas dienvidos. Krievijas reģionālās varas iestādes apstiprināja, ka Ukrainas drons izraisījis ugunsgrēku un bijis jāpiesaista līdz pat 130 glābēju.
Francijas militārais iznīcinātājs Rafale pirmdien notrieca dronu, kas no Krievijas ielidoja Latvijas gaisa telpā. Latvijas armija norādīja, ka drons iekļuvis elektromagnētiskā kara ietekmē, kas konstatēts pirms robežas šķērsošanas. Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs atzinīgi novērtēja “ātrās lēmumu pieņemšanas un profesionālo rīcību”. Francijas armija apstiprināja notriekšanu, bet NATO pārstāvis norādīja, ka tas vēlreiz apliecina alianses apņēmību un spēju atturēt un aizsargāties.
Drons pirmdienas rītā ielidoja Moldovas gaisa telpā un, šķiet, eksplodēja, kamēr Krievija uzbruka kaimiņvalstij Ukrainai. Moldovas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tiek pārbaudīti atlūzu fragmenti, lai noteiktu izcelsmi un apstākļus. Ārlietu ministrija uzsvēra, ka notikušais parāda riskus, ko Krievijas agresijas karš rada reģionālajai drošībai.
Krievijas uzbrukumos Ukrainas Harkivas apgabalā otrdienas rītā gāja bojā trīs cilvēki, bet seši tika ievainoti. “Ienaidnieks trāpījis Čuhujivas pilsētai,” sacīja apgabala gubernators Olehs Sņehubovs. Harkivas mērs Igors Terehovs ziņoja par sešiem ievainotajiem pašā Harkivā. Zaporižjas apgabalā divi cilvēki gāja bojā un vismaz 18 tika ievainoti, tostarp četri bērni, kad Krievijas dronu uzbrukums sabojāja dzīvojamās mājas un transportlīdzekļus, kā arī iznīcināja tirgus kioskus. Nikopolē Krievijas uzbrukumā gāja bojā 49 gadus veca sieviete, bet četri citi tika ievainoti. Sumu apgabalā 71 gadu vecs vietējais iedzīvotājs gāja bojā, kad Krievija uzbruka Seredina-Budas rajonam. Odesā trīs cilvēki tika ievainoti pēc tam, kad Krievijas drons trāpīja sabiedriskā transporta pieturā. Slovjanskā Doneckas apgabalā vismaz septiņi cilvēki tika ievainoti.
Pa to laiku Ukrainas drons pirmdien trāpīja pasažieru vilcienam, kas devās no Maskavas uz Simferopoli okupētajā Krimā, nogalinot mašīnista palīgu un ievainot pašu mašīnistu. Visi vilcienu satiksme Krimā tika apturēta, pasažieri evakuēti un nodrošināti aizstājošie autobusi. Ukraina noliedz mērķēšanu uz civiliedzīvotājiem.
Eiropas Savienības ārlietu politikas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka jaunā ierosinātā sankciju kārtā pret Krieviju ir iekļauti 80 ieraksti, kas vērsti pret Krievijas “militāri rūpniecisko kompleksu, cilvēktiesību pārkāpējiem un propagandistiem”. Pēc ES aizsardzības ministru sanāksmes pirmdien Kallasa sacīja, ka Rietumu sankcijas jau izmaksājušas Maskavai aptuveni 1,2 līdz 1,5 triljonus dolāru.
Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņam bijusi “ļoti pozitīva” saruna ar ASV sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džareru Kušneru. Viņš pateicās ASV par “pozitīvo Ukrainas pozīcijas novērtējumu” un pauda cerību, ka turpmākajās nedēļās tiks dots impuls diplomātijai, lai izbeigtu karu.
