Pensiju paradokss: nākotnes pensionāri būs bagātāki, bet relatīvi nabadzīgāki

Iestājoties siltajam laikam, daudzi dodas uz savām vasarnīcām, kur vienmēr gaida darbi: vienu gadu remontē kāpnes, nākamo – nomaina logu. Katrs uzlabojums ceļ dzīves kvalitāti, bet māja noveco un rodas jaunas prasības. Ar pensijām ir līdzīgi – tās eiro izteiksmē augs, bet, ja algas un sabiedrības dzīves līmenis kāps straujāk, pensionārs var būt labākā situācijā nekā šodienas pensionārs, bet tomēr tālāk no sava laika vidējā dzīves līmeņa.

Eesti Arenguseire Keskus (Igaunijas Attīstības centrs) nesen analizēja, cik lielas pensijas varētu būt līdz 2050. gadam, pieņemot, ka pensiju sistēmā izmaiņu nav. Persona, kas visu darba mūžu pelnījusi Igaunijas vidējo algu, no pirmā līmeņa saņemtu neto pensiju aptuveni 2044 eiro mēnesī, kas, ņemot vērā inflāciju, atbilst aptuveni 1223 eiro šodienas naudā. 2025. gadā vidējā neto vecuma pensija bija 816 eiro, tātad nākotnes pensionāri saņems ievērojami vairāk. Taču attiecībā pret vidējo algu šī pensija samazinātos no 52% 2025. gadā līdz 43% 2050. gadā – relatīvā nevienlīdzība pieaugtu.

Otrais līmenis jeb fondētā pensija būtiski palielina nākotnes pensiju. Ja vidējās algas saņēmējs iemaksā 2% no bruto algas otrajā līmenī (vēl 4% nāk no sociālā nodokļa), viņa neto pensija šodienas vērtībā pieaugtu līdz 1550 eiro. Palielinot iemaksas līdz 6%, prognozētā pensija būtu 1726 eiro. Tomēr tas samazina pašreizējo pirktspēju: 2% iemaksa atņem aptuveni 33 eiro mēnesī, bet 6% – ap 100 eiro.

Fondētā pensija darbojas kopš 2002. gada. Lai gan tai ir bijusi kritika par augstām maksām un politisku nestabilitāti, aprēķini rāda, ka tā atmaksājas. Piemērs: persona, kas sāka krāt 2002. gadā un aizgāja pensijā 2026. gadā, bez otrā līmeņa saņemtu 793 eiro, bet ar to – 757 eiro no pirmā līmeņa plus uzkrātie vairāk nekā 28 000 eiro otrajā līmenī, kas dod mēneša papildus 118 eiro sākumā, pieaugot līdz 288 eiro. Kopā pensija sākotnēji būtu 875 eiro – par 82 eiro vairāk. Pašas iemaksas (koriģētas ar inflāciju 8681 eiro) atmaksājas astoņu gadu laikā.

Pensiju diskusijās bieži jautā, vai cilvēks spēs iztikt vecumdienās. Cienīga vecumdiena nozīmē ne tikai pamatvajadzību segšanu, bet arī spēju dzīvot normālu dzīvi bez pārmērīga finansiāla spiediena. Tāpat kā ar vasarnīcu – nepietiek veikt dažus darbus, ja prasības nepārtraukti aug. Valsts pensija ir svarīgs atbalsts, bet dzīves līmeņa saglabāšanai nepieciešama arī personīga atbildība par uzkrājumiem.