Pēc vēlēšanām “Apvienotajam sarakstam” jāpierāda, ka solītais ir izdarāms
TV24 raidījumā eksperti pārrunāja, ar kādiem izaicinājumiem pēc 15. Saeimas vēlēšanām saskarsies “Apvienotais saraksts”, veidojot koalīciju. Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks pieļāva, ka Andra Kulberga rīcību ietekmē konkurence ar Ainārs Šleseru, taču vēsturnieks Gatis Krūmiņš tam nepiekrita.
Pēc 15. Saeimas vēlēšanām politiskajam spēkam “Apvienotais saraksts” jānonāk no labā vēlēšanu rezultāta līdz reālam darbam valdības koalīcijā. Par to un saistītajiem riskiem diskutēja eksperti Latvijas televīzijas kanāla TV24 raidījumā “Kārtības rullis”. Partijai būs jāspēj pamatot savi priekšlikumi, vienoties ar iespējamiem partneriem un vienlaikus pārliecināt vēlētājus, ka solījumi ir izpildāmi.
Sarežģīta sākumpozīcija
Diskusijā piedalījās sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, reklāmas speciālists un Rīgas domes deputāts no partijas LPV Ēriks Stendzenieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš, kā arī politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis.
Kaktiņš norādīja, ka partijas koalīcijas sarunās nāk katra ar savu programmu, bet “Apvienotajam sarakstam” ir 41 mandāts. Tāpēc katrs potenciālais partneris jautās, kam tam jāpiekrīt. Viņaprāt, partija atrodas prožektoru gaismā, un tai jānāk klajā ar skaidru piedāvājumu.
Kulbergs un Šlesers
Stendzenieks pievērsās Andra Kulberga uzsvaram uz ekonomiku un finansēm. Viņš pauda viedokli, ka Kulbergam būtu jāspēj ekonomiskos solījumus pārvērst konkrētā politikā, un ironiski vaicāja, kā to savienot ar sadarbību ar nacionāļiem un jautājumiem par ostām, tranzītu un uzņēmēju interesēm. Pēc viņa domām, Kulbergam pirms vēlēšanām vajadzēja atstāt sev vairāk manevra iespēju.
Stendzenieks uzskata, ka Kulberga problēma ir bailes no konkurences ar Aināru Šleseru, kurš, viņaprāt, “nozags šovu”. Viņš prognozēja, ka pēc gada Šlesers būs redzamāks, bet Kulberga pozīcijas varētu vājināties. Krūmiņš ar to nepiekrita un norādīja, ka Šleseram tiek piešķirta pārāk liela nozīme.
Vara nav tikai mandāti
Diskusijā tika uzsvērts arī tas, ka liels mandātu skaits pats par sevi negarantē pilnīgu varu. Jānokomplektē ne tikai Saeima, bet arī ministrijas, ministru biroji un parlamentāro sekretāru komandas, atrodot cilvēkus, kas spēs apgūt sarežģītos valsts pārvaldes jautājumus.
