Pēc plūdiem Pērnavā profesors aicina iepriekš plānot ūdens novadīšanu
Pēc piektdienas lietusgāzes Pērnavā ūdens līmenis appludinātajos rajonos sāk kristies, taču situācija dažviet joprojām sarežģīta. Igaunijas Dabaszinātņu universitātes profesors uzsver, ka valstij un pašvaldībai iepriekš jāplāno, kurp novadīt ūdeni plūdu gadījumā.
Pēc spēcīgas piektdienas lietusgāzes Pērnavā appludināto rajonu ūdens līmenis sāk pamazām kristies, tomēr vairākās vietās situācija joprojām ir smaga. Glābšanas dienests visu nakti un arī 5. septembrī turpina no upes gultnes sūknēt liekūdeni, kas sakrājies aizsērējušu ūdens novadīšanas cauruļu dēļ un plūdis no Rjēmas purva.
Vissarežģītākā situācija bija Rjēmas iedzīvotājiem un piekrastes rajonā, kur applūduši gan pagalmi, gan māju pagrabi. Līdz rīta stundām ūdens līmenis samazinājies, taču apstākļi joprojām grūti. Kāds Rjēmas iedzīvotājs stāsta, ka viņa mājas telpā, kur atrodas pirts un dārza tehnika, ūdens sasniedzis aptuveni 150 centimetru augstumu, un par cēloni min pilsētas nepietiekamo veco cauruļu apkopi. Cita iedzīvotāja norāda, ka pagrabu no ūdens tīrījuši vairākkārt gan vakarā, gan no rīta, taču tur joprojām paliek ap 10 centimetru ūdens. Piekrastes rajona iedzīvotājs stāsta, ka vakarā ūdens sniedzies līdz potītēm, bet tagad lielākā daļa jau notecējusi, un cilvēki tagad likvidē seku.
Zem ūdens nonākušas simtiem mājsaimniecību. Apdrošināšanas sabiedrības Iizi pārstāve skaidro, ka dabas radīti plūdi parasti tiek segti ar apdrošināšanu, ja polise paredz attiecīgos riskus, taču aicina iedzīvotājus nekavējoties rīkoties tā, it kā apdrošināšanas nebūtu, lai ierobežotu zaudējumus.
Nepieciešams ilgtermiņa plāns
Dabaszinātņu universitātes hidroinformātikas jaunākais profesors Otars Tamms norāda, ka pilnībā izvairīties no šādiem gadījumiem nav iespējams, taču gan valstij, gan pilsētai jāparedz, kurp novadīt ūdeni plūdu laikā. Pēc viņa vārdiem, tik intensīvas lietusgāzes gadījumā appludināšana ir neizbēgama, jo nav iespējams izveidot sistēmu, kas spētu uzņemt tik lielu nokrišņu daudzumu. Viņš uzsver, ka svarīgi jau iepriekš, ņemot vērā apvidus reljefu, novirzīt ūdeni uz vēlamām vietām, piemēram, zaļajām zonām.
Pērnavas pilsētai bija krīzes plāns jūras līmeņa celšanās izraisītu plūdu gadījumam, bet lietus radītu applūšanu risinošs plāns nebija izstrādāts. Pilsētas vicemērs un krīzes komisijas vadītājs Sanders Kilks stāsta, ka pilsēta jau sazinājusies ar zinātniekiem, kuri pirmdien ieradīsies uz vietas, lai pēc kameru attēliem izveidotu karti ar ūdens celšanās gaitu un problemātiskajām vietām, ļaujot izstrādāt plānu abiem scenārijiem.
Plūdi skāruši arī netālu esošos Paikuzi, Sindi un Tammisti, kur glābšanas dienests līdzīgi turpina sūknēt ūdeni.
