Pavasarī Latvijā un Lietuvā nokritušie droni saistīti ar Krievijas karu pret Ukrainu, secina abu valstu iestādes
Latvijas Aizsardzības ministrija un Lietuvas aizsardzības ministrs apstiprina, ka pavasarī pierobežā nokritušie droni nav bijuši speciāla provokācija, bet gan saistīti ar Krievijas radioelektronisko karadarbību pret Ukrainas bezpilota lidaparātiem.
Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) skaidro, ka šā gada pavasarī notikušie dronu incidenti Latvijas austrumu pierobežā nav bijuši nejauši vai izolēti gadījumi, bet gan daļa no plašāka reģionāla drošības apdraudējuma, kas cieši saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu. Līdzīgu vērtējumu paudis arī Lietuvas aizsardzības ministrs Robertss Kauna, norādot, ka pierādījumu par mērķtiecīgu provokāciju nav.
- maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas puses ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem divi nokrita Latgalē – Balvu, Ludzas un Rēzeknes novadā. Viens drons nogāzās Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzes teritorijā, sabojājot vairākus rezervuārus. Nepietiekamas reakcijas dēļ uz šo notikumu amatu atstāja toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Krievijas radioelektroniskā karadarbība
Pēc AM teiktā, par incidentiem vainojama Krievija, kas cīņā pret Ukrainas dronu uzbrukumiem izmanto elektroniskās karadarbības ieročus, kuri var novirzīt dronu lidojuma trajektorijas. Iespējamie iemesli dronu iekļūšanai Latvijas gaisa telpā ir novirze no maršruta, navigācijas traucējumi, kā arī iespēja, ka tiek testētas NATO valstu reaģēšanas spējas vai vākta informācija par institucionālo koordināciju. Ministrija atzīst, ka šādi gadījumi var atkārtoties arī turpmāk, un to biežums būs atkarīgs no kara intensitātes un elektroniskās karadarbības aktivitātes, lai gan Nacionālie bruņotie spēki strādā pie pretpasākumiem, tostarp izstrādājot plānu bezpilota sistēmu ātrākai integrācijai.
Lietuvas secinājumi
Lietuvas aizsardzības ministrs pirmdien LRT radio pauda, ka valstī atrasto bezpilota lidaparātu atlūzu izmeklēšana liecina – tie ir Ukrainas droni, kas Krievijas radioelektroniskās iedarbības rezultātā novirzījušies no kursa. Datu un programmatūras pārbaude kopā ar Ukrainas partneriem apstiprinājusi šo versiju. Ministrs gan piebilda, ka pilnībā izslēgt iespēju par Krievijas rīkotu provokāciju zem svešas identitātes pagaidām nevar. Viņš uzsvēra, ka Lietuva par incidentiem informē sabiedrību tikai tad, ja informācija ir apstiprināta, un gadījumos, kad atlūzas nav atrastas, valsts piederību nenosaka. Šā gada maijā Utenas un Viļņas apgabalā tika izsludināta gaisa trauksme pēc ziņojumiem par diviem bezpilota lidaparātiem – pirmais šāds gadījums kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas.
