Pasaules Banka brīdina: globālā izaugsme šogad būs lēnākā kopš COVID-19 pandēmijas

Pasaules Banka (PB) ceturtdien publicētajā ziņojumā "Global Economic Prospects" brīdinājusi, ka Tuvo Austrumu konflikts, īpaši ASV un Irānas karadarbība, globālo ekonomisko izaugsmi šogad samazinās līdz zemākajam līmenim kopš COVID-19 pandēmijas.

PB samazinājusi 2026. gada globālās izaugsmes prognozi par 0,4 procentpunktiem līdz 2,5%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 2,9%. Kā galvenie iemesli minēti strauji augošās enerģijas cenas, pieaugošā inflācija un augstākas aizņemšanās izmaksas. Ziņojumā uzsvērts, ka konflikta ekonomiskās izmaksas ir ievērojamas, un situācija var pasliktināties, ja piegādes ķēdes traucējumi turpināsies.

Irānas slēgtā Hormuza šaurums, kas ir būtisks naftas un gāzes tranzīta ceļš, radījis milzīgu spiedienu uz globālajām enerģijas un citām piegādes ķēdēm. Pasaules Banka lēš, ka Brent jēlnaftas cenas šogad vidēji būs 94 dolāri par barelu, kas ir par 36% vairāk nekā pērn. Mēslošanas līdzekļu cenas, prognozējams, pieaugs ievērojami, ietekmējot arī pārtikas cenas.

Kopumā stratēģiskā ūdensceļa slēgšana veicinās globālās inflācijas pieaugumu līdz 4% šogad, salīdzinot ar 3,3% pērn. Tomēr PB brīdina, ka, ja enerģijas piegādes traucējumi pastiprināsies, globālā izaugsme var sarukt līdz pat 1,3%, bet inflācija sasniegt 4,4%.

Īpaši smagi konflikts var skart jaunattīstības valstis. Kopš janvāra PB samazinājusi izaugsmes prognozes divām trešdaļām valstu. 2027. gadā globālā izaugsme, visticamāk, uzlabosies līdz 2,8%, tomēr tā joprojām būs par 0,4 procentpunktiem zemāka nekā vidējais rādītājs 2010. gados.

Pasaules Bankas prezidents Ajajs Banga norādījis, ka jaunattīstības valstis pēdējās desmitgades laikā saskārušās ar vairākiem izaicinājumiem un to galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēkus un saglabāt stabilitāti, neatsakoties no izaugsmes un darbavietu radīšanas nākotnē. PB apņēmusies sniegt palīdzību jebkurai jaunattīstības valstij, kas cieš no konflikta ekonomiskajām sekām, un jau atvēlējusi līdz 60 miljardiem dolāru; nepieciešamības gadījumā atbalstu var palielināt līdz 100 miljardiem dolāru.