Oktobris – dvēseļu mēnesis: laiks apstāties un ieklausīties neredzamajā
Ar oktobra iestāšanos sākas īstais rudens – laiks, kad dabā iestājas klusums un cilvēki paliek vieni ar savām domām, ļaujoties pārdomām par pārejošo un noslēpumaino.
Oktobris tiek uzskatīts par mēnesi, kad rudens patiesi sāk valdīt pilnā spēkā. Tas ir laiks, kad diena kļūst klusāka un lēnāka, bet pārmaiņas dabā – neatgriezeniskas. Tieši šajā mēnesī cilvēkos mostas vēlme pievērsties kaut kam vairāk par ikdienas steigu – pārdomām, klusumam un pat šķietami neizskaidrojamām lietām.
Dažādi nosaukumi, viena jēga
Oktobrim ir vairāki apzīmējumi – to dēvē gan par dvēseļu laiku, gan par spoku mēnesi, gan par aizgājušo piemiņas mēnesi. Lai arī nosaukumi atšķiras, visi tie norāda uz vienu un to pašu – periodu, kurā cilvēks paliek vienatnē ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem un pārdomām par dzīves gaitu.
Daba sagatavojas klusumam
Oktobris iezīmējas ar redzamām pārmaiņām apkārtējā vidē. Gājputni dodas prom uz siltākām zemēm, bet pirmās salnas iznīcina pēdējos vēlos rudens ziedus. Lapas nokrīt un klāj zemi, veidojot savdabīgu segu, kas liecina par gada nogriezienu uz tumšāko un vēsāko pusi. Šī pārmaiņa rada arī zināmu tukšumu dabā un noskaņojumā – tādu, kurā beidzot ir iespējams apstāties un ieklausīties apkārtējā pasaulē.
Tieši šis klusums un šķietamais tukšums tiek raksturots kā iespēja – laiks, kurā cilvēks var atkal sadzirdēt sevi un savu vidi, atbrīvoties no ikdienas trokšņa un pievērst uzmanību lietām, kuras parasti paslīd garām. Oktobris tādējādi kļūst ne tikai par gadalaika pāreju, bet arī par iekšēju procesu – aicinājumu nebaidīties no tumsas un rudens nogurdinošā noskaņojuma, bet gan to izmantot pārdomām un klusai vērošanai.
