sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 21. novembris 12:03

OECD pētījums: 37% Latvijā krāpšanā cietušo par notikušo nevienam neziņo

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums rāda, ka Latvijā 37% finanšu krāpšanā naudu zaudējušo par to nevienam nav ziņojuši. Biežākais iemesls ir pārliecība, ka ziņošana neko nemainīs.

Foto: Apollo.lv

Latvijā 37% iedzīvotāju, kuri finanšu krāpšanā zaudējuši naudu, par notikušo nevienam neziņo. Tas izriet no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku un piektdien, 21. novembrī, tika prezentēts Latvijas Bankā. Rezultāti rāda, kādēļ daļa krāpšanas gadījumu paliek ārpus oficiālās statistikas un kādi pasākumi varētu palīdzēt tos mazināt.

Kāpēc cilvēki neziņo

Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa norādīja, ka biežākais iemesls ir pārliecība, ka ziņošana neko nemainīs — to minējuši 57% no neziņojušajiem. Citi iemesli: 37% uzskatīja, ka zaudējums nav bijis pietiekami liels, 16% nezināja, kam ziņot, bet 12% izjuta kaunu. Zeiļa uzsvēra, ka ziņot vērts arī par nelielām summām, jo tas var palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus un ļaut identificēt cietušos, ja tiesībsargājošās iestādes atklāj krāpšanas shēmu. Pētījumā arī secināts, ka 20% cietušo mēģinājuši atkārtoti sazināties ar krāpniekiem, lai atgūtu naudu, kas ir riskanti, jo var novest pie atkārtotas apkrāpšanas.

Galvenie pētījuma rezultāti

Pēdējo divu gadu laikā ar krāpšanas mēģinājumiem saskārušies 74% pieaugušo, bet 27% cietuši vismaz vienā krāpšanas veidā. No cietušajiem 55% zaudējuši naudu. Visbiežāk cilvēki cietuši no pirkumu krāpšanas (15% aptaujāto), pikšķerēšanas (8%) un investīciju krāpšanas (6,5%). Pētījums neapstiprina, ka upuri pieder kādai konkrētai grupai: krāpšana skar dažāda vecuma, izglītības un digitālo prasmju cilvēkus.

Policijas un banku dati

Valsts policijas pārstāve Solvita Sļadze minēja, ka 2025. gadā reģistrēti 8701 ar tiešsaistes krāpšanu saistīti notikumi, bet zaudējumi bija 23,77 miljoni eiro; 2024. gadā — 4095 notikumi un 16,09 miljoni eiro. Šogad desmit mēnešos reģistrēti 6003 notikumi, zaudējumi — 18,35 miljoni eiro. Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norādīja, ka bankas novērsušas 79% mēģinājumu, taču īstenoto krāpšanu skaits palicis ap 5000 gadā. Viņš aicināja noteikt valsts politikas koordinatoru cīņai ar krāpšanu.

Rekomendācijas

OECD iesaka uzlabot informētību, veidot vienotu vietni ar uzticamu informāciju, izmantot krāpšanas simulācijas un izveidot skaidrāku ziņošanas un atbalsta mehānismu. Ieviešanu finanšu pratības jomā koordinēs Latvijas Banka. Aptaujā piedalījās 1400 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā