Oceana aicina ES nemīkstināt kopējo zivsaimniecības politiku
Vides organizācija Oceana aicina Eiropas Savienību saglabāt stingros Kopējās zivsaimniecības politikas principus, brīdinot, ka to mīkstināšana apdraudētu zivju krājumus un ES reputāciju pasaulē. Organizācija norāda, ka politikas reforma kopš 2013. gada jau devusi taustāmus rezultātus.
Vides aizsardzības organizācija Oceana publicējusi paziņojumu, kurā aicina Eiropas Savienību nepadoties spiedienam mīkstināt Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatprincipus. Paziņojums nāk laikā, kad tiek diskutēts par politikas turpmāko virzību un daļa pušu pieprasa lielāku elastību attiecībā uz zvejas apjomu limitiem, flotes jaudu un aizliegumu izmest nozveju atpakaļ jūrā.
Sasniegtie rezultāti
Oceana atgādina, ka KZP tiek uzskatīta par vienu no pasaulē visaptverošākajām zivsaimniecības pārvaldības sistēmām. Pēc 2013. gada reformas, kas ilgtspēju izvirzīja par politikas centrālo mērķi, situācija Ziemeļatlantijā ir būtiski uzlabojusies — saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra datiem, ilgtspējīgā līmenī zvejoto krājumu īpatsvars pieaudzis no 27 procentiem 2003. gadā līdz 74 procentiem 2021. gadā.
Organizācija uzsver, ka politikas ietekme sniedzas tālu ārpus ES ūdeņiem — saistošie noteikumi par pārzvejas izbeigšanu, krājumu atjaunošanu un mazo zvejnieku piekļuvi resursiem attiecas arī uz ES flotēm, kas darbojas ārpus Savienības teritorijas. Turklāt ES caur ilgtspējīgas zvejniecības partnerības nolīgumiem ar trešajām valstīm un dalību reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās veicina augstākus standartus arī globālā mērogā.
Reformas spiediens un riski
Paziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisijas veiktais KZP izvērtējums secinājis — politika kopumā atbilst mērķim, un galvenais uzdevums ir nevis mainīt principus, bet nodrošināt to konsekventu ieviešanu un uzraudzību. Vienlaikus atgādināts, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumu globālie zivju krājumi pasaulē tiek pārzvejoti par 37 procentiem, kas liecina par nepieciešamību pēc stingrākas, nevis vājākas pārvaldības.
Oceana secina, ka ilgtspēja nav šķērslis ekonomiskajai izaugsmei, bet gan tās pamats, jo pārtikas nodrošinājums un stabili iztikas avoti piekrastes kopienās ir tieši atkarīgi no veselīgiem jūras ekosistēmu stāvokļiem.
