No draudiem līdz komiskām kļūdām: Tramps NATO samitā pārsteidz ar mīlestības pilnu pavērsienu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien noslēdza NATO ikgadējo samitu ar negaidīti pozitīvu vēstījumu, nosaucot tikšanos par lielisku un pilnu mīlestības un vienotības. Tas bija krasā pretstatā viņa iepriekšējai uzvedībai, kad viņš sēdēja blakus NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem un izteica vairākas sūdzības, tostarp par Spānijas atteikšanos ievērot jaunos aizsardzības izdevumu mērķus un par neatbalstu karam ar Irānu.

Tramps izteicās atzinīgi arī par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sakot, ka viņš paveicis lielisku darbu un ka ir labas izredzes noslēgt vienošanos par četrarpus gadus ilgā kara ar Krieviju izbeigšanu. ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents skaidroja, ka eiropieši piedēvē Trampam NATO glābšanu un vēlas darīt to, kas no viņiem tiek prasīts.

Tomēr gaišo noskaņojumu aizēnoja jautājums par Irānu. Tramps paziņoja, ka pamiers ar Irānu ir praktiski beidzies pēc tam, kad ASV spēki iepriekšējā dienā trāpīja Irānas mērķos. Viņš apgalvoja, ka Irāna pārkāpusi vienošanos, uzbrukot trim kuģiem Hormuzas šaurumā. Prezidents draudēja ar lielu uzbrukumu, kas varētu iznīcināt daudz ko, tostarp iespējams spēkstacijas un atsāļošanas iekārtas.

Trampa runā vairākkārt parādījās verbālas kļūdas. Piemēram, runājot par Irānas raķetēm, viņš nosauca tās par “Islāma Republiku Japānu”. Citā brīdī, kad žurnālisti jautāja par Krievijas un Ukrainas karu, viņš jautāja, vai viņiem ir jautājums “prezidentam Putinam”, kamēr Zelenskis sēdēja dažu soļu attālumā. Tramps mēģināja defektu aizsegt, sakot, ka viņš patiesībā domājis Putinu, jo ar viņu vēlāk bija plānota telefonsaruna.

Vēl viena atklājoša kļūda bija, kad Tramps Irānas mirušo augstāko līderi Ali Hameneju nosauca par Khomeini, sajaucot viņu ar 1979. gada Irānas revolūcijas garīgo vadītāju. Kā norāda raksts, Tramps, iespējams, apzinājās atšķirību, bet, piesaucot vēsturiskāku vārdu, viņš netīšām atklāja savu apsēstību ar seno ASV sūdzību un vēlmi atriebties.