Ņikišins: valsts pati nav laikus sakārtojusi noteikumus par stipendiju nodokli
LU docents Jurijs Ņikišins komentē gadījumu, kad no jaunieša par valsts aizsardzības dienestu saņemtās stipendijas piedzīts nodoklis, norādot uz valsts institūciju atbildību par neskaidru regulējumu. Viņš uzsver, ka nodokļu sistēmas sarežģītība neļauj visu atbildību uzlikt tikai maksātājam.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docents Jurijs Ņikišins TV24 raidījumā "Preses Klubs" komentējis situāciju, kurā jaunietim pēc valsts aizsardzības dienesta izpildes nācās saskarties ar nodokļa piedziņu no saņemtās stipendijas.
Docents uzsver, ka nodokļu maksātāja atbildību nav pareizi pielīdzināt, piemēram, vēlētāja atbildībai, jo nodokļu sistēma ir sarežģīta un ne visiem cilvēkiem ir iespējas patstāvīgi izprast visus ar to saistītos normatīvos aktus.
Sistēmas sarežģītība kā problēmas sakne
Ņikišins norāda — ja nodokļu likumi būtu rakstīti tik vienkārši, ka tos varētu saprast jebkurš cilvēks bez priekšzināšanām finanšu jautājumos, valstij nebūtu nepieciešams veidot plašus metodiskos materiālus un uzturēt atsevišķus saziņas kanālus nodokļu piemērošanas skaidrošanai. Pats fakts, ka iedzīvotājiem regulāri jāmeklē papildu palīdzība savu nodokļu saistību izpratnei, viņa ieskatā liecina, ka sistēma nav vienkārša un atbildību nevar pārlikt vienpersoniski uz nodokļu maksātāju.
Konkrētais gadījums rada jautājumus
Īpaši uzskatāmu docents sauc tieši šo gadījumu — jaunietis, izpildot valsts aizsardzības dienestu, faktiski sagatavojies tam, lai nākotnē nepieciešamības gadījumā aizstāvētu valsti. Tas, ka vēlāk no viņam izmaksātās stipendijas tiek piedzīts nodoklis, Ņikišina skatījumā rada šaubas, vai valsts iestādes savlaicīgi bija izveidojušas skaidru regulējumu šāda veida ienākumiem.
Docents uzsver, ka problēma nav jaunieša apzinātā izvairīšanā no nodokļu nomaksas, bet gan atbildīgo institūciju nespējā laikus nodrošināt nepārprotamu kārtību. Viņš pauž cerību, ka šis gadījums liks dienestiem, iestādēm un ierēdņiem pārskatīt esošo regulējumu un vajadzības gadījumā to precizēt, lai nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos — jo sevišķi tad, ja valsts pati aicina iedzīvotājus iesaistīties sabiedrībai svarīgos pienākumos.
