Neparastā Bacchino strūklaka Florencē: mākslas kuriozs Boboli dārzos
Boboli dārzos Florencē atrodas neparasta strūklaka ar resna rūķa figūru, kas atšķiras no klasiskajām skulptūrām. Tā attēlo reālu vēsturisku personu – galma rūķi Nano Morganti.
Boboli dārzi Florencē ir slaveni ar savu bagātīgo skulptūru kolekciju – tur atrodas vismaz 288 darbi, galvenokārt no 16. līdz 18. gadsimtam. Šis parks ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta "Mediči villas un dārzi Toskānā" un katru gadu piesaista aptuveni 4 miljonus tūristu.
Lielākā daļa statuju atspoguļo sava laikmeta ideālos tēlus – jaunekļus ar teatrāli izstieptām rokām, karotājus dramatiskās cīņās, sievietes pavedinošās pozās vai ar bērnu rokās. Ķermeņi ir slaidi, muskuļoti un izteiksmīgi – pat vecāku figūru gadījumā.
Tomēr viena skulptūra krasi atšķiras no šī klasiskā ideāla. Dārza ziemeļaustrumu galā, netālu no izejas, atrodas Bakha strūklaka jeb Fontana di Bacchino. Uz liela, ūdeni spļaudoša Mauru bruņurupuča sēž pilnīgi kails, resns maziņš vīriņš, lepni skatoties pa labi un ar aizsargājošu žestu izstieptu labo roku. Viņa ķermenis ir masīvs salīdzinājumā ar īsajām ekstremitātēm. Zem smagā vēdera atrodas rūķa "labākā daļa", kas veido skulptūras precīzu centru un izskatās samērā nesamērīga. Lai gan vīrieša dzimumorgānu attēlošana renesanses tēlniecībā bija izplatīta, šeit tā neapšaubāmi ir apzināts komisks elements. Pateicoties šim kuriozajam kontrastam ar normu, groteskā skulptūra ir pasaulslavena, un Florencē tūristiem to pārdod kā miniatūru suvenīru.
Šajā potenciāli pazemojošajā pozā attēlots reāls vēstures tēls: Nano Morgante, slavenais Mediči galma rūķis, kas dzīvoja no aptuveni 1530. līdz 1584. gadam Kosimo I un Ferdinando I valdīšanas laikā. Viņa īstais vārds bija Braccio di Bartolo. Viņš cieta no hondrodistrofijas, ģenētiskas pundurisma formas, kuras dēļ rokas un kājas ir īsas, bet rumpis normāla garuma un galva nesamērīgi liela.
