Neizmaksāta alga un atvaļinājuma kompensācija: ko darīt, ja darba devējs nereaģē
Pēc atlaišanas darbiniece nav saņēmusi ne pēdējo algu, ne atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, bet darba devējs uz zvaniem un e-pastiem neatbild. Valsts darba inspekcija skaidro, kā šādā situācijā aizstāvēt savas tiesības.
Latvijā darbiniece, kuru atlaida 21. augustā, pēc darba attiecību beigām nav saņēmusi ne pēdējo algu, ne naudu par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet darba devējs uz zvaniem un e-pastiem nereaģē. Par savu pieredzi viņa, vārdā Zane, vērsās Latvijas Avīzes portālā LA.LV. Skaidrojumu sniedza Valsts darba inspekcijas, valsts iestādes, kas uzrauga darba tiesību normu ievērošanu, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Zane norāda, ka līdz atlaišanai bija uzkrājusi aptuveni piecas nedēļas neizmantota atvaļinājuma, taču aprēķins par to nav veikts.
Kas darbiniekam pienākas
Stivriņa uzsver, ka, izbeidzot darba attiecības, darba devējam jāizmaksā visas pienākošās summas, tostarp neizmaksātā alga un atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. To paredz Darba likuma 149. panta piektā daļa. Galīgais aprēķins parasti jāveic darba attiecību izbeigšanas dienā. Ja darbinieks šajā dienā nav strādājis, naudas summas jāizmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc galīgā aprēķina pieprasīšanas (Darba likuma 128. panta pirmā daļa).
Soļi, ja nauda netiek izmaksāta
Vispirms ieteicams nosūtīt darba devējam rakstveida pieprasījumu uz juridisko adresi, prasot izmaksāt algu un atlīdzību par visu neizmantoto atvaļinājumu. Dokumentu vēlams sagatavot divos eksemplāros: vienu nosūtīt ierakstītā vēstulē, otru kopā ar pasta kvīti saglabāt kā pierādījumu.
Ja pārkāpums netiek novērsts, darbiniekam ir tiesības iesniegt tiesā prasību par neizmaksātās samaksas piedziņu. Par šādu prasību valsts nodeva nav jāmaksā, tomēr tiesa var piespriest zaudējušajai pusei atlīdzināt otras puses tiesas izdevumus. Darbinieks var vērsties arī Valsts darba inspekcijā, kas var veikt darba devēja pārbaudi. Nodokļu jautājumos var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā.
Noilguma termiņi
Prasījumi, kas izriet no darba attiecībām, parasti noilgst divos gados. Ja darba devējam bija jāizsniedz rakstveida aprēķins, termiņu skaita no tā izsniegšanas dienas. Ja aprēķins nav izsniegts, prasību var celt trīs gadu laikā no dienas, kad tam bija jābūt izsniegtam.
