NATO vadītājs pārliecināts, ka Bērnhems ievēros aizsardzības tēriņu mērķi
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pauda pārliecību, ka gaidāmais Apvienotās Karalistes premjerministrs Endijs Bērnhems turpinās pildīt alianses aizsardzības tēriņu saistības, uzsverot, ka militārie ieguldījumi var veicināt ekonomikas izaugsmi.

Rite apliecina uzticību
Vizītes laikā Londonā NATO ģenerālsekretārs Marks Rite sacīja, ka ir pārliecināts, ka Endijs Bērnhems, kurš paredzams kļūs par nākamo Apvienotās Karalistes premjerministru, saglabās alianses ilgtermiņa aizsardzības tēriņu saistības. Rite norādīja, ka leiboristu premjerministri vēsturiski ir izrādījuši konsekventu atbalstu NATO. Viņš arī pauda, ka Bērnhems sapratīs aizsardzības tēriņu divējādo labumu – valsts drošības nodrošināšanu un darbavietu radīšanu.
Aizsardzības investīciju plāns
Rite negaidīja, ka Apvienotā Karaliste sasniegs mērķi tērēt 3,5% no IKP aizsardzībai līdz 2035. gadam 'vienā lielā solī', kad otrdien tiks publicēts ilgi kavētais aizsardzības investīciju plāns. Tomēr viņš uzskatīja, ka Apvienotā Karaliste apņemsies veikt 'ievērojamus izdevumus' kā soli ceļā uz mērķi. Desmit gadu plāns ietver projektus vairāk nekā 300 miljardu mārciņu vērtībā. Finansējuma iztrūkums, kas sākotnēji bija 18 miljardi mārciņu, ir samazināts līdz mazāk nekā 4 miljardiem pēc jaunākajām sarunām.
Bērnhema nostāja
Bērnhems, kuram pašlaik nav oficiālas lomas valdībā, kritizēja Apvienotās Karalistes iepirkumu politiku par lētu darījumu meklēšanu visā pasaulē. Viņš paziņoja, ka katram nodokļu maksātāju iztērētajam mārciņai ir jāstrādā vairāk, un šī pieeja attieksies arī uz aizsardzības investīciju plānu. Ritei nebija tieša kontakta ar Bērnhemu, bet viņš atzīmēja, ka Bērnhema izteikumi saskan ar vēstījumu, ka aizsardzības tēriņi var veicināt ekonomikas izaugsmi.
Apvienotās Karalistes saistības pret NATO
Rite uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste vienmēr ir pildījusi savas saistības. Viņš pateicās aizejošajam premjerministram Kīram Stārmeram par viņa centieniem mudināt Eiropu un pasauli turpināt atbalstīt Ukrainu ar militāro palīdzību un diplomātisko atbalstu. Tikmēr citas NATO dalībvalstis, piemēram, Vācija, virzās straujāk, sasniedzot savu mērķi sešus gadus pirms termiņa.
/nginx/o/2026/02/25/17477377t1h9374.jpg)

