NATO samits Ankarā: alianse pirms pagrieziena punkta?
NATO līderi otrdien pulcējas Ankarā, lai apspriestu aizsardzības izdevumus, atbalstu Ukrainai un pieaugošās spriedzes starp ASV un citām dalībvalstīm, ko izraisījis Donalda Trampa kritiskais tonis pret aliansi.
Otrdien Ankarā sākas divu dienu NATO samits, kurā 32 alianses valstu līderi apspriedīs aizsardzības investīciju palielināšanu, Eiropas aizsardzības industrijas attīstību un ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai. Tomēr pasākumu jau iepriekš aizēnuši ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, kas kritizē aliansi par nepietiekamu reciprocitāti.
Tramps pirms samita atkārtoti norādīja, ka ASV tēriņi NATO ir „smieklīgi”, jo Vašingtona aizsargā partnerus bez atbilstoša labuma. Šā gada maijā Pentagons paziņoja par aptuveni 5000 karavīru izvešanu no Vācijas, veicot „rūpīgu spēku izvietojuma Eiropā pārskatu”.
Spriedze un pielāgošanās
Ian Lesser no Vācijas Māršala fonda uzskata, ka alianse nav lūzuma punktā, bet gan dziļas pielāgošanās periodā. Sopija Beša no Kārnegi Miera fonda piebilst, ka Eiropas līderi ir samierinājušies ar ASV apņemšanās maiņu un cer tikai uz lielāku paredzamību pārejā uz Eiropas vadītu NATO.
Militārie izdevumi Eiropā pieauguši par 62% laikā no 2020. līdz 2025. gadam, tomēr joprojām pastāv būtiskas spēju nepilnības. Starptautiskais Drošības pētījumu institūts (IISS) lēš, ka kritiskāko ASV konvencionālo spēju aizstāšana prasītu aptuveni 1 triljonu ASV dolāru un varētu ilgt vairāk nekā desmit gadu.
ASV izstāšanās – maz ticama
Stratēģijas pētnieki norāda, ka ASV oficiālai izstāšanās no NATO būtu nepieciešams divu trešdaļu Senāta balsu vairākums vai Kongresa likums – scenāriji, kas pašlaik ir maz ticami, jo alianses atbalsts joprojām ir plašs abās galvenajās partijās. "ASV interesēs ir palikt iesaistītai Eiropas drošībā un saglabāt galveno lomu NATO – šāds uzskats valda abos Vašingtonas politiskajos flangos," saka Lesser.
