NATO ģenerālis: Krievijai neizdosies uzbrukums Baltijai
NATO augstākais komandieris Eiropā uzskata, ka Krievija nevēlas konfliktu un saprot, ka uzbrukums Baltijas valstīm būtu neveiksmīgs, neskatoties uz bažām par ASV karaspēka samazināšanu.
NATO apvienoto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs paziņojis, ka Krievija "netiecas pēc konflikta", kaut arī Eiropas sabiedrotie ir noraizējušies par drošības plaisām, ko var radīt ASV plāni izvest galvenos militāros spēkus.
Kā vēsta "Financial Times", Grinkevičs, uzstājoties Berlīnes aviācijas salonā ILA, norādīja, ka viņa uzdevums ir nodrošināt NATO atturēšanas potenciāla ticamību un likt Maskavai saprast, ka tā nevarēs gūt militāru uzvaru pār aliansi.
"Es ļoti rūpīgi sekoju izlūkdatiem," sacīja ģenerālis. "Krievija netiecas pēc konflikta... Viņi saprot terminu 'aizsardzības alianse' un saprot, ka mums ir vairākas asimetriskas priekšrocības."
Šie komentāri izskanēja laikā, kad ASV plāno samazināt militārās spējas, ko tās piešķir NATO spēku modelim – alianses rezerves spēkiem un bruņojumam, ko var izvietot 10, 30 un 180 dienu laikā krīzes gadījumā. Šis vērtējums ir pretstatā Baltijas valstu pieaugošajām bažām, ka ASV militārās klātbūtnes samazināšana var vājināt NATO atturēšanas spējas un mainīt Maskavas aprēķinus.
Grinkevičs, kurš vada arī ASV Eiropas pavēlniecību, sacīja, ka viņa "uzdevums" ir panākt, lai "Krievija saprastu: ja tā mēģinās kaut ko Baltijas valstīs, tai nekas neizdosies. Tā kā viņi zina, ka viņiem tas neizdosies, viņi neriskēs ar kaut ko līdzīgu." Viņš piebilda: "Kad cilvēki man jautā: vai esi gatavs cīnīties šonakt? Noteikti."
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca Eiropas bažas par Krievijas uzbrukumu NATO valstīm par "muļķībām". "Tā ir apzināta provokācija, lai radītu draudus, kuru patiesībā nav, un piespiestu iedzīvotājus tērēt vairāk naudas aizsardzībai," viņš teica.
Ziemeļeiropas un Baltijas valstu mediju kopīgā izmeklēšana nesen atklāja, ka Krievija pie savām robežām būvē jaunu infrastruktūru, lai izvietotu desmitiem tūkstošu karavīru. Aprīlī Lietuvas ārlietu ministrs Kēstutis Budris paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā NATO varētu pilnībā iznīcināt Krievijas bāzes Kaļiņingradā.
