NA deputāts Butāns groza CVK sniegtās ziņas par izglītību, atzīst neskaidrības ar Austrālijā iegūto kvalifikāciju

Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Artūrs Butāns precizējis Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegtās ziņas par savu izglītību pēc tam, kad aģentūra LETA sāka interesēties par viņa Austrālijā iegūto kvalifikāciju.

Gan 2018., gan 2022. gada Saeimas vēlēšanu dokumentos, gan sākotnēji arī šā gada kandidāta kartītē Butāns bija norādījis, ka ieguvis augstāko izglītību Sidnejas Biznesa koledžā biznesa vadības specialitātē 2018. gadā. Pēc žurnālistu jautājumiem viņš šo ierakstu no 15. Saeimas vēlēšanu kartītes izņēmis, un patlaban tajā kā augstākā iegūtā izglītības pakāpe norādīta vidējā izglītība — Rīgas Tālmācības vidusskola, absolvēta 2012. gadā.

Sertifikāts nav pielīdzināts

Butāns skaidroja, ka Austrālijā ieguvis biznesa vadības sertifikātu, taču to Latvijā nekad nav iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Viņš atzina, ka kopš 2018. gada, kad sertifikāts iegūts, par tā atzīšanu nebija interesējies. Politiķis paziņoja, ka vērsīsies Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, vai iegūtā kvalifikācija atbilst profesionālajai vai pirmā līmeņa augstākajai izglītībai Latvijā.

AIC aģentūrai LETA norādījis, ka bez konkrētā izglītības dokumenta nevar spriest par kvalifikācijas pielīdzināmību.

Pēc pieejamās informācijas, koledža, kurā Butāns mācījies, patiesībā ir Sidnejas privātā profesionālās izglītības iestāde, kuras reģistrācija atsaukta 2020. gadā. Tās piedāvātajā programmu klāstā bija gan zemāku līmeņu sertifikāti, gan diplomu programmas, kas Austrālijas kvalifikāciju sistēmā tiek klasificētas dažādos līmeņos, taču tas automātiski nenosaka to statusu Latvijā.

Butāns arī pastāstīja, ka pēc ievēlēšanas Saeimā 2022. gadā iestājies bakalaura studiju programmā Latvijā, kuru cer pabeigt šā gada nogalē, bet nākamgad plāno turpināt studijas maģistrantūrā.

Atbildība par nepatiesām ziņām

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātiem jāsniedz patiesas ziņas par izglītību, savukārt par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai var iestāties kriminālatbildība. Līdzīgā gadījumā 2024. gadā par nepatiesām ziņām CVK zaudēja mandātu bijusī deputāte Glorija Grevcova, kurai piespriests sabiedriskais darbs. Savukārt bijušajam Olaines vicemēram Andrim Vurčam par izglītības datu sagrozīšanu 2025. gadā celta apsūdzība, taču lietas izskatīšana tiesā pagaidām atlikta.