Militārs eksperts: jūlijs Krievijas armijai bijis līdz šim smagākais mēnesis kaujaslaukā
NBS majors Jānis Slaidiņš norāda, ka jūlijā Krievijas spēku zaudējumi Ukrainā sasnieguši rekordaugstu līmeni, savukārt Maskavas gatavība upurēt karavīrus saistāma ar valstī vēsturiski iesakņotu attieksmi pret karu un nāvi.
Zemessardzes štāba virsnieks, NBS majors Jānis Slaidiņš raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” TV24 norādījis, ka 2026. gada jūlijs Krievijas bruņotajiem spēkiem bijis smagākais mēnesis kopš kara sākuma, spriežot pēc Ukrainas Ģenerālštāba sniegtajiem datiem.
Zaudējumu skaitļi
Pēc Ukrainas puses aprēķiniem, jūlijā Krievijas spēku zaudējumi pārsnieguši 42 tūkstošus. Slaidiņš gan piebilda, ka tie ir Ukrainas puses vērtējumi un kara apstākļos precīzu zaudējumu skaitu noteikt nav iespējams. Vienlaikus viņš atsaucies uz Krievijas pašas informatīvajos kanālos apkopotiem datiem, kur minēti vairāk nekā 236 000 bojāgājušo, kuru nāve apstiprināta un kuri identificēti vārdā un uzvārdā. Arī šis skaitlis turpinot pieaugt, un papildus liels skaits karavīru esot bezvēsts pazuduši.
Gatavība upurēt karavīrus
Slaidiņš atgādināja bijušā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija agrāk pausto atzinumu, ka viena no viņa kļūdām bijusi nenovērtēt Krievijas gatavību pieņemt milzīgus cilvēku zaudējumus. Slaidiņš pauda, ka Krievija vēsturiski nekad neesot uztraukusies par zaudējumiem kara laikā, un šo attieksmi saistīja ar valstī iesakņoto priekšstatu par upurēšanos un nāvi valsts vārdā, nosaucot to par sabiedrību, kas svētī nāvi. Viņš prognozēja, ka Krievijas zaudējumi turpinās pieaugt, un uzdeva jautājumu, kāda mērķa vārdā tiek pieļauts tik liels bojāgājušo skaits.
/nginx/o/2026/08/05/17829315t1h9460.jpg)
