Melanšons budžeta deficīta labošanai atsaucas uz Spānijas piemēru un atkārto parāda norakstīšanas plānu
Francijas kreisais prezidenta amata kandidāts Žans Liks Melanšons paziņoja, ka lielāki valsts izdevumi var stabilizēt valsts finanses, un par paraugu minēja Spāniju. Viņš atkārtoja arī priekšlikumu norakstīt daļu Francijas parāda, ko tur Eiropas Centrālā banka.
Parīzē trešdien, 14. oktobrī, notikušajā preses konferencē par 2027. gada valsts budžetu Francijas kreisais politiķis Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) norādīja uz Spānijas premjerministru Pedro Sančesu kā pierādījumu tam, ka lielāki valsts izdevumi var veicināt ekonomiku un sakārtot valsts finanses. Melanšons ir vadošais kreiso spēku kandidāts nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Viņa paustā pieeja ir svarīga, jo tā parāda, kādu budžeta politiku piedāvātu viens no spēcīgākajiem pretendentiem uz prezidenta amatu.
„Kopš Spānija pieņēma budžetu, kas vērsts uz ekoloģisku un sociālu izaugsmi, tai ir stabila izaugsme un parāds samazinās,” sacīja 75 gadus vecais politiķis. Viņš atkārtoja aicinājumu radīt pieprasījuma pieaugumu ar jauniem valsts izdevumiem miljardu eiro apmērā un priekšlikumu norakstīt miljardiem eiro lielu Francijas parāda daļu, kas ir Eiropas Centrālās bankas rokās. Šo ideju kritizējusi arī ECB prezidente Kristīne Lagarda, un viņa to nosaukusi par „bīstamu” un iespējami nelikumīgu, jo tā varētu būt tieša dalībvalstu finansēšana, ko Eiropas līgumi aizliedz.
Kas paredzēts
Melanšons vēlas palielināt pirktspēju: celt minimālo algu, par 10 % palielināt algas valsts sektorā, rīkot valsts mēroga koplīgumu sarunu kārtu, paaugstināt pabalstus un katram Francijas studentam maksāt 1337 eiro mēnesī. Kopā tas veido kampaņas dēvēto 82 miljardu eiro „ārkārtas izdevumu” paketi.
Nacionālās asamblejas finanšu komitejas vadītājs Eriks Kokrels, Melanšona sabiedrotais, norādīja uz iespējamiem finansējuma avotiem: 2 % nodokli mājsaimniecībām ar īpašumiem virs 100 miljoniem eiro un augstākus nodokļus lieliem mantojumiem. Melanšona partijas „Nepakļāvīgā Francija” pretpiedāvājums paredz 106,4 miljardus eiro papildu ieņēmumu un 81,7 miljardus eiro papildu izdevumu, atstājot aptuveni 25 miljardus deficīta samazināšanai.
Prēmjerministra Sebastjēna Lekorņī valdība savukārt piedāvā budžetu ar 43 miljardu eiro izdevumu samazinājumiem, lai deficītu samazinātu līdz 5 % no IKP bez nodokļu celšanas. Šogad deficīts prognozēts 5,4 % apmērā.
Spānijā valsts parāds, visticamāk, 2026. gadā kritīsies zem 100 % no IKP, savukārt Francijā tas ir 119 %. Tomēr Spānijā joprojām aktuāla ir dzīves dārdzība, īpaši mājokļu jautājums.
Aptaujās Melanšons ir līdzīgās pozīcijās ar centriski labējo kandidātu Eduāru Filipu cīņā par vietu otrajā kārtā pret galēji labējo Marinu Lepēnu.
