Mediju ētikas padomes ieteikumi par migrantu apzīmējumiem izraisījuši diskusiju sociālajos tīklos
Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks sociālajā tīklā X pievērsis uzmanību Mediju ētikas padomes rekomendācijām par izteiksmi, runājot par migrantiem. Komentētāju viedokļi dalījās: daļa baidās no cenzūras, citi ieteikumus uztver kā aicinājumu uz iekļaujošāku valodu.
Nacionālās apvienības politiķis un Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks sociālo tīklu platformā X pievērsis uzmanību Latvijas Mediju ētikas padomes rekomendācijām par to, kā plašsaziņas līdzekļiem runāt par migrantiem. Tas izraisījis diskusiju par mediju valodu un žurnālistu izvēles brīvību.
Ko norāda padome
Ratnieks pastāstīja, ka Mediju ētikas padome jūlija sēdē izskatījusi vairākas sūdzības un sniegusi ieteikumus par izteiksmes veidiem, runājot par migrantiem. Padome norāda, ka apzīmējumu “nelegālie migranti” un vārdu savienojuma “laužas iekšā” lietošana var veicināt negatīvu attieksmi pret jebkāda veida migrantiem. Politiķis pauda iespaidu, ka rekomendācijas aicina medijus būt iekļaujošākiem.
Diskusija sociālajā tīklā
Uzrakstam komentāros pievienojās arī citi lietotāji. Rakstniece Liāna Langa kritizēja padomes pieeju, uzskatot, ka tā nepamatoti pievērš uzmanību mediju valodai, nevis iespējamām problēmām, ko rada migrācija. Lietotāja vārdā Dagne aicināja Ratnieku paskaidrot, cik no viņa pieminētajos reidos aizturētajiem cilvēkiem patiešām nebija vajadzīgo dokumentu un uzturēšanās atļauju.
Cita lietotāja vārdā Rinalds komentārā ironizēja par padomes pieeju un jautāja, vai drīz virsraksti būs jāiesniedz cenzūrai. Arī citi komentētāji apšaubīja rekomendāciju nepieciešamību, pauda neapmierinātību ar padomi un vaicāja, vai šāda pieeja nenovedīs pie mediju cenzūras. Vairāki lietotāji uzsvēra, ka žurnālistiem pašiem jābūt iespējai izvēlēties formulējumus, bet citi aicināja stingrāk rīkoties pret nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Komentāros izskanēja arī asi un aizskaroši izteikumi par migrantiem un padomes darbu. Vienlaikus kāds lietotājs norādīja, ka padomes skaidrojumā esot uzsvērtas mediju un sabiedrības tiesības pašām izvēlēties formulējumus, ne vienmēr lietojot valsts iestādēs apstiprināto terminoloģiju.
