Luiziānā strīds par vēlēšanu apgabalu robežām saasina rasu jautājumu
ASV Augstākā tiesa aprīlī atcēla Luiziānas 2024. gada vēlēšanu karti, kas paredzēja otru vairākuma melnādaino iedzīvotāju apgabalu, un vietējie likumdevēji jau pieņēmuši jaunu, iedzīvotāju grupu izkliedējošu karti. Lēmums pirms novembra vidusposma vēlēšanām raisījis diskusiju par rasi un pārstāvniecību ASV politikā.
Nepilnus divus mēnešus pirms ASV Kongresa vidusposma vēlēšanām Luiziānas štatā risinās strīds par vēlēšanu apgabalu robežām, kam var būt tālejošas sekas rasu vienlīdzības jautājumā. Par notikumiem ziņojusi France 24 korespondente Fanija Alāra.
- aprīlī ASV Augstākā tiesa ar balsu vairākumu 6 pret 3 pieņēma nozīmīgu lēmumu, atzīstot par nelikumīgu 2024. gadā apstiprināto Luiziānas vēlēšanu apgabalu karti. Šī karte bija paredzējusi izveidot otru Kongresa apgabalu, kurā vairākumā ir melnādainie iedzīvotāji — teritoriju starp Šreveportu un Batonružu. Tiesa nosprieda, ka apgabalu robežas nedrīkst noteikt, balstoties uz rases kritērijiem.
Jauna karte, jauns līdzsvars
Atbildot uz tiesas lēmumu, Luiziānas štata likumdevēji nekavējoties pieņēma jaunu vēlēšanu karti, kas sadala sesto Kongresa apgabalu starp kaimiņos esošajiem apgabaliem, kuros vairākumā ir baltādainie iedzīvotāji. Šīs izmaiņas, visticamāk, novembra vidusposma vēlēšanās automātiski nodrošinās papildu vietu republikāņiem, taču vienlaikus tās tiek uzskatītas par nopietnu triecienu melnādaino iedzīvotāju pārstāvniecībai ASV politikā.
Divi skatījumi uz vienlīdzību
Jautājums atklāj divus atšķirīgus priekšstatus par vienlīdzību. Republikāņu skatījumā sabiedrībai būtu jāspēj pārvarēt ādas krāsas jautājumu un visiem jāpiemēro vienādi noteikumi. Demokrāti savukārt uzskata, ka diskriminācija sabiedrībā joprojām ir pārāk dziļi iesakņojusies, lai rasi varētu ignorēt. Sešdesmit gadus pēc Balsstiesību likuma pieņemšanas jautājums, vai rasu šķelšanos ASV var dziedēt, noliedzot pašu rases faktoru, paliek atklāts.
