LLKC maina pieeju: no dokumentu kārtošanas uz saimniecību konkurētspējas celšanu
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pēdējos gados pārorientējies no atbalsta administrēšanas uz kompleksu palīdzību saimniecību izaugsmei un konkurētspējai. Pārmaiņas saistītas ar KLP stratēģisko plānu un digitalizācijas attīstību lauksaimniecībā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau vairāk nekā 30 gadus darbojas kā viens no galvenajiem zināšanu un konsultāciju sniedzējiem Latvijas lauksaimniecībā. Pēdējos gados organizācijas darbība ir mainījusies — no tehniska atbalsta uz ilgtermiņa partnerību ar saimniecībām.
No dokumentiem uz stratēģiju
LLKC Lauksaimniecības daļas vadītāja Aija Luse stāsta, ka agrāk konsultantu galvenais darbs bija saistīts ar dokumentu kārtošanu un palīdzību valsts un ES atbalsta saņemšanā. Tagad uzsvars pārcelts uz saimniecību konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi kopumā.
LLKC Lauksaimniecības daļas vadītājas vietniece Ieva Kamerāde-Sniedze piebilst, ka pēdējo trīs gadu laikā organizācija pārgājusi uz kompleksu pieeju — saimniecība tiek vērtēta kā uzņēmums, nevis kā atsevišķu pakalpojumu saņēmējs. Katram klientam tiek piesaistīts atbildīgais birojs un konsultantu komanda, kas izstrādā individuālu attīstības plānu un seko tā izpildei.
Šīs pārmaiņas saistītas ar Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas apstiprināto Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam, kā arī Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026.–2036. gadam, kas paredz produktivitātes un augsnes auglības uzlabošanu.
Tehnoloģiju loma
Saimniecībās arvien vairāk tiek izmantotas digitālās vadības sistēmas, sensori, meteostacijas, precīzās lauksaimniecības risinājumi un lopkopības roboti. Pēc Aijas Luses teiktā, nākotnē konkurētspēju noteiks tieši spēja uzkrāt un analizēt datus, lai efektīvāk izmantotu zemi, resursus un darbaspēku.
LLKC pārstāves uzsver, ka ES atbalsta mērķis ir attīstība, nevis saimniecību izdzīvošana — galvenais mērķis ir izveidot ražojošu un konkurētspējīgu saimniecību, kas spēj pastāvēt tirgū arī bez atbalsta maksājumiem.
Par nozīmīgākajiem izaicinājumiem tuvākajos gados minētas ražošanas izmaksas, cenu svārstības un paaudžu maiņa laukos. Kamerāde-Sniedze norāda, ka svarīgi ir ieguldījumi tehnoloģijās, izglītībā un jauniešu piesaistē, jo daudzās saimniecībās aktuāls jautājums ir darba turpināšana nākamajā paaudzē.


