Likums pret aromatizētiem veipiem spēkā jau gadu, bet skolēnu smēķēšanas jautājums paliek aktuāls
Pagājušā gada sākumā Latvijā stājās spēkā aizliegums tirgot aromatizētus tabakas aizstājējproduktus jeb veipus, taču jautājums, vai elektronisko cigarešu popularitāte ir palielinājusi smēķējošo skolēnu īpatsvaru, joprojām nav skaidri atbildēts.
Veipošana iekarojusi skolēnu ikdienu
Pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietošana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu, strauji kļuvusi populāra jauniešu vidū. Nikotīnu saturoši produkti, kas piedāvāti ar dažādiem aromatizētājiem, vairākiem skolēniem pārvērtušies par ikdienas paradumu. Šāda tendence raisījusi bažas par to, vai tieši šo produktu pievilcīgais noformējums un garša veicina smēķēšanas izplatību jauniešu vidū.
Likumdevēja atbilde
Reaģējot uz šo tendenci, Saeima pagājušā gada sākumā pieņēma likumu, ar kuru tika aizliegta tabakas aizstājējproduktu ar aromatizētājiem — tā saukto "veipu ar garšām" — tirdzniecība. Likuma mērķis bija mazināt šādu produktu pievilcību un pieejamību jaunākajai auditorijai, tādējādi ierobežojot nikotīna lietošanas izplatību skolēnu vidū.
Trūkumi īstenošanā
Lai gan kopš likuma pieņemšanas pagājis vairāk nekā gads, likumsargi norāda uz nepilnībām regulējuma piemērošanā. Tas liecina, ka aizliegums ne vienmēr tiek efektīvi īstenots praksē, un aromatizēti veipošanas produkti var joprojām nonākt pie jauniešiem, neraugoties uz formālo aizliegumu. Līdz ar to jautājums, vai veipošanas popularitāte patiešām ir palielinājusi smēķējošo skolēnu skaitu valstī, paliek atvērts un prasa turpmāku uzraudzību.
