Lietuvas premjers: svētdien Pasvales rajonā eksplodējušais drons bija Ukrainas izcelsmes
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs paziņoja, ka svētdien Pasvales rajonā eksplodējušais bezpilota lidaparāts bija Ukrainas FPV drons ar sprāgstvielām, kas Lietuvā ielidoja no Polijas puses. Ukraina par notikušo atvainojās.
Lietuvas ziemeļos, Pasvales rajonā, svētdien eksplodējušais drons bija Ukrainas izcelsmes un nesa sprāgstvielas. Par to pirmdien pēc Nacionālās drošības komisijas sanāksmes žurnālistiem paziņoja Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs. Viņaprāt, šaubu nav, ka aparāts Lietuvas gaisa telpā ielidoja no Polijas, tātad caur Šengenas zonu. Incidents ir svarīgs, jo parāda, kā Lietuvas aizsardzības sistēma reaģē uz objektiem, kas tuvojas no sabiedrotās valsts puses, nevis no Baltkrievijas.
Kā notika lidojums
Militārie dati liecina, ka radari objektu pirmo reizi uztvēra svētdien plkst. 5.47 Polijas teritorijā, 30–40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Robežu tas šķērsoja plkst. 6.02. Neilgi pēc plkst. 6 Kalvarijas iedzīvotāji zvanīja Ārkārtējās reaģēšanas centram un ziņoja par drona skaņu. Plkst. 6.40 pieņēma lēmumu pacelt NATO iznīcinātājus. Lietuvas Bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks Ģiedrjus Premenecks norādīja, ka Polijas armijas radari bezpilota lidaparātu neuztvēra.
Drona atlūzas atrada Jodžoņu ciemā, un sprādzienā tika bojāts civilais transportlīdzeklis. Cietušo nebija. Kauņas rajona iedzīvotājus par gaisa apdraudējumu informēja plkst. 6.45, bet Panevēžas un Šauļu rajonu iedzīvotājus brīdināja ap plkst. 7.
Reakcijas procedūras
Sinkevičs skaidroja, ka trauksmes algoritms atšķiras atkarībā no tā, vai objekts ielido no draudzīgas valsts vai no Baltkrievijas vai Krievijas Kēnigsbergas (Karalauču) eksklāva. Ja drons tuvotos no Baltkrievijas, reakcija būtu citāda. Aizsardzības ministrs Roberts Kauns norādīja, ka sākotnēji nebija informācijas, ka radarā redzamais objekts ir drons. Premenecks uzsvēra, ka bez vizuālas identifikācijas lēmums iznīcināt mērķi varētu radīt smagas sekas, un procedūras esot ievērotas. Iznīcinātāji objektu uztvēra radaros, taču sliktu laika apstākļu dēļ vizuāli to nevarēja saskatīt.
Ukrainas loma un turpmākie plāni
Ukrainas pārstāvji apstiprinājuši, ka svētdienas uzbrukuma laikā zaudēja kontaktu ar vienu no saviem droniem. Ukraina atvainojās. Premjers atzina, ka joprojām nav skaidrs, kāpēc drons eksplodēja; iespējami darbības traucējumi, degvielas izbeigšanās vai trieciens pret zemi vai kokiem.
Kauns noraidīja Polijas medijos izskanējušo versiju, ka drons ir palaists no Lietuvas, un uzsvēra, ka Lietuva neatļauj citām valstīm izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem trešajām valstīm. Viņš arī paziņoja, ka līdz 2027. gada beigām Lietuva plāno ieviest integrētu gaisa telpas novērošanas sistēmu.
