Lietuvas parlaments apstiprina līdz 40 personāla sūtīšanu uz Hormuza šaurumu
Lietuvas Seims ceturtdien nobalsoja par līdz 40 militārpersonu un civilpersonu nosūtīšanu starptautiskām jūras drošības operācijām Hormuza šaurumā, paplašinot iepriekšējo mandātu no 5 personām.
Lietuvas parlaments ceturtdien pieņēma lēmumu, kas ļauj nosūtīt līdz 40 militārpersonu un civilpersonu dalībai starptautiskajās jūras drošības operācijās Hormuza šaurumā. Balsojumā 77 deputāti atbalstīja, 11 bija pret, bet 6 atturējās. Šis solis paplašina iepriekšējo mandātu, kas attiecās tikai uz 5 personām, un ļauj Lietuvai piedalīties vairākās operācijās reģionā.
Aizsardzības ministrs Robertas Kaunas norādīja, ka Lietuva apsver iespēju sniegt ieguldījumu mīnu iznīcināšanas spējās, bezpilota lidaparātu sistēmu vadībā, novērošanas aprīkojumā un citos speciālajos resursos. Viņš uzsvēra, ka Lietuva vēlas piedalīties gan Francijas un Lielbritānijā izveidotajā koalīcijā, gan atsevišķā ASV vadītajā misijā, un šo izvietošanu raksturoja kā aizsardzības ieguldījumu jūras drošībā un enerģētikas stabilitātē. Jebkādi kuģniecības traucējumi šaurumā ietekmētu naftas un enerģijas cenas visā Eiropā.
Daži parlamentārieši iebilda pret lēmumu, norādot uz neskaidro misijas definīciju un risku, ka Lietuva varētu tikt ievilkta plašākā reģionālā konfliktā. Atbalstītāji iebilda, ka šādas izvietošanas ir ierasta NATO prakse un konkrētie uzdevumi tiks noteikti sadarbībā ar sabiedrotajiem.
Opozīcijas līderis konservatīvais Lauryns Kaščūns pēc balsojuma žurnālistiem sacīja, ka, ja misija netiktu apstiprināta, tas būtu ļoti slikts signāls ASV. "Ja mēs vēlamies, lai amerikāņu karavīri paliek Lietuvā, Seimam šī misija ir jāapstiprina." Viņš atgādināja, ka ASV šobrīd izskata savu karaspēka rotāciju visā Eiropā, un šis jautājums ir īpaši svarīgs Lietuvai, ņemot vērā drošības situāciju NATO austrumu flangā. Lietuvā jau atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, un valsts ilgstoši vēlas pastāvīgu ASV militāro klātbūtni savā teritorijā.
Hormuza šaurums, šaura jūras šaurums starp Irānu un Arābijas pussalu, caur kuru plūst apmēram piektā daļa pasaules naftas piegāžu, ir kļuvis par Rietumu jūras drošības centrālo punktu, jo pieaug militārā spriedze starp ASV un Irānu.
