Lietuvā vecāki saskaras ar nelabvēlīgu attieksmi pret bērniem sabiedriskās vietās
Lietuvas pētnieki un vecāku organizācijas norāda, ka sabiedrībā bērni tiek augstu vērtēti, taču ikdienā ģimenes bieži jūt nepatiku vai nevēlēšanos tās ņemt vērā. Šādas attieksmes izplatība nav pētīta, tāpēc eksperti aicina to izvērtēt rūpīgāk.
Lietuvā bērnus plaši uzskata par svarīgu sievietes piepildījumam un veiksmīgai laulībai vai partnerattiecībām, taču vecāki ikdienā bieži sastopas ar mazāk atbalstošu attieksmi. Par to LRT English izklāstītajā pārskatā stāsta pētnieki un ģimeņu pārstāvji. Piemēri ir aicinājumi uz kāzām nenākt ar bērniem, zīdīšana lidostu tualetēs vai pārmetumi, kad bērns sabiedrībā raud. Cik šāda attieksme ir izplatīta, noteikt grūti, jo sabiedrības attieksme pret bērniem un ģimenēm ikdienas publiskajā dzīvē nav pētīta.
Vecāku pieredze
Giedrė Juškienė, nevalstiskās organizācijas „Namų mama” („Mājas mamma”) dibinātāja un vadītāja, atzīst, ka vispārināt ir grūti, taču vecāki ne vienmēr jūtas gaidīti. Viņasprāt, daļa vecāku baidās apmeklēt noteiktas vietas, jo gaida nepatiku. Pati viņa strīdējusies ar kaimiņiem par bērnu velosipēdu atstāšanu daudzdzīvokļu mājas otrajā stāvā, lai gan pārejai pietika vietas, savukārt puķes kāpņutelpā bija atļautas. Vairāk nekā piecus gadus Vācijā dzīvojusī Juškienė pieredzējusi gan atbalstu, gan prasības nomierināt raudošu bērnu parkā.
Vytautas Magnus universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes dekāns Gediminas Karoblis, kurš kopā ar sievu izaudzinājis astoņus bērnus un 15 gadus dzīvojis Norvēģijā, uzsver pieaugošo praksi kāzu viesus aicināt bez bērniem. Viņš min arī to, ka darbā vecāki, kas paliek mājās pie slima bērna, var tikt vainoti nespējā sakārtot savu dzīvi.
Vērtības un ikdiena
Lietuvas Kultūras pētījumu institūta vecākā pētniece Aida Savicka norāda, ka pozitīva attieksme pret bērniem automātiski nenozīmē gatavību tos pieņemt publiskā telpā. Viņas līdzautorētā monogrāfija, kuras pamatā ir Eiropas vērtību pētījuma dati no 1990. līdz 2017. gadam, rāda, ka tradicionāli uzskati par bērniem joprojām ir spēcīgi, bet jaunākās paaudzes biežāk uzsver individuālo izvēli. Organizācijas „Save the Children Lithuania” 2024. gada aptaujā tikai 58% respondentu vecumā no 14 līdz 18 gadiem teica, ka publiskās vietās jūtas spējīgi būt pašiem.
Savicka arī atzīmē, ka Lietuvā pieaug vienbērna ģimeņu skaits, bet vēlamais bērnu skaits parasti ir lielāks nekā faktiskais. Pēc viņas domām, tikai finansiāls atbalsts problēmu neatrisinās, jo svarīgas ir arī pirmsskolas izglītības pieejamība, elastīgs darba laiks un pieejami mājokļi.
