Lietuva slēgs vīzu centrus Centrālāzijā, minot terorisma riskus

Lietuvas iekšlietu ministrs Martins Katelīns trešdien paziņoja par lēmumu slēgt ārpakalpojumu sniedzēja filiāles Kirgizstānā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Bosnijā un Hercegovinā. Šie centri līdz šim apstrādāja uzturēšanās atļauju pieteikumus un migrācijas procedūru sākšanu ārvalstniekiem, kas vēlējās ierasties Lietuvā.

Ministrs sociālajā tīklā "Facebook" norādīja, ka drošības risku un terorisma draudu izvērtējums neļauj pamatot centru turpmāku darbību. Viņš atsaucās uz Valsts drošības departamenta brīdinājumiem par iespējamiem terorisma riskiem un jau identificētām personām no Centrālāzijas ar radikāliem uzskatiem vai saistību ar terorismu. Katelīns uzsvēra, ka valsts nevar gaidīt, kamēr risks pārtop incidentā. Viņš arī piebilda, ka jaunu ārpakalpojumu centru atvēršana citās valstīs pašlaik nav plānota.

Saistība ar darbaspēka migrāciju

Lēmums nāk laikā, kad Lietuva jau pastiprinājusi darbaspēka migrācijas kontroli no Centrālāzijas. Migrācijas departamenta direktore Indrė Gasperė otrdien norādīja, ka pēdējos gados strauji audzis no reģiona ieceļojošo darbinieku skaits, taču pieteikumi nodarbinātības nolūkā no Centrālāzijas pilsoņiem pašlaik vairs netiek pieņemti. Centri esot apturēti pēc ļoti liela nodarbinātības pieteikumu skaita saņemšanas.

Lietuvas 2026. gada kvota ārvalstu darbiniekiem ir 24 706 personas. Pēc kvotas izsmelšanas pagaidu uzturēšanās atļaujas nodarbinātībai parasti var izsniegt tikai tad, ja tiek izpildīti papildu likumā noteiktie nosacījumi, tostarp augstāki algu sliekšņi vai darbs noteiktās augstas kvalifikācijas, trūkumcietošās profesijās.

Slēgšana skars arī Bosniju un Hercegovinu, kur Lietuva vīzu centru bija atvērusi 2025. gada oktobrī plašākas valstu tīkla pārstrukturēšanas ietvaros. Pēc Migrācijas departamenta datiem, uz 1. septembri Lietuvā derīgu uzturēšanās atļauju bija gandrīz 227 000 ārvalstnieku, no kuriem aptuveni 80 000 bija ukraiņi, gandrīz 48 000 baltkrievi un aptuveni 13 000 Krievijas pilsoņi. Uzbekistānas pilsoņu ar derīgām atļaujām bija ap 12 600, savukārt Indijas un Tadžikistānas pilsoņu — attiecīgi ap 9400 un 7500. Datu dati liecina, ka Uzbekistānas pilsoņu skaits gada sākumā bija ap 10 500, bet līdz septembrim pieaudzis līdz vairāk nekā 12 600.