Liepājniece pēc rets audzēja zaudējusi plaukstu un dalās pieredzē sociālajos medijos

Mārīte Ķinēna, 34 gadus veca sieviete no Liepājas, pagājušajā rudenī zaudēja labās rokas plaukstu. Tajā bija attīstījies ļoti rets un agresīvs audzējs – sarkoma. Vēlāk viņa sāka sociālajos medijos rakstīt īsus stāstus par piedzīvoto, un, pēc intervijas Delfi, ik dienu saņem desmitiem vēstuļu no cilvēkiem. Sarunā viņa mudina nebūt vienaldzīgiem pret savu veselību un neignorēt simptomus, ko var īslaicīgi apslāpēt ar pretsāpju zālēm.

Pirmās pazīmes

Pirmo reizi Mārīte neparastu sajūtu pamanīja 2023. gada decembrī: sēžot gultā, plaukstā izskrēja kā strāva. Pēc apmēram mēneša tas atkārtojās, vēlāk arvien biežāk, parādījās arī sāpes un roka it kā tika vilkta. Viņa domāja, ka roka varētu būt sastiepta, jo nēsāja bērnu ratus un cilāja abus dēlus.

Svara zudums un vizīte pie ārsta

2024. gadā viņa pamanīja, ka zaudē svaru. Pēc divām grūtniecībām viņa gadu svēra 84 kilogramus, bet martā – 74, bet jūlijā jau 63 kilogramus, lai gan neko īpašu svara samazināšanai nedarīja. Tolaik viņa ar dominējošo labo roku vairs nespēja satvert smalkus priekšmetus. Tad viņa devās pie ģimenes ārstes. Ārste, ņemot vērā straujo svara zudumu un to, ka abām Mārītes omēm bijis vēzis, lika aizpildīt anketu un nozīmēja analīzes. Tika minēts arī karpālā kanāla sindroms, un tika ieteikta plaukstas ultrasonogrāfija un elektroneirogrāfija.

Analīžu rezultāti nākamajā dienā bija ideāli, audzēja marķieri – nulles tuvumā. Sāpes ar lielāku spēku atgriezās oktobrī, bet novembrī neirologs atzina, ka simptomi atbilst karpālā kanāla sindromam, un minēja masāžas. Mārīte no tām atteicās.

Pasliktināšanās

Pie izmeklējumiem bija garas rindas. Plauksta sāpēja arvien vairāk, no rokas krita telefons un trauki, nebija iespējams satvert monētas, bet pirkstus vairs nevarēja līdz galam salocīt. Mārīte gaidīja izmeklējumus, cerot uz apstiprinājumu karpālā kanāla sindromam. Diagnoze, kas sekoja, bija vēzis – rets un strauji progresējošs. Vienīgā izvēle bija piekrist amputācijai.