Lielbritānijas aizsardzības krīze: Healija demisija atklāj finansējuma plaisu
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs ceturtdien atkāpās no amata, jo premjerministra Kīra Stārmera piedāvātais papildu finansējums 2 miljardu mārciņu apmērā līdz 2030. gadam bija krietni mazāks par nepieciešamo, lai izpildītu NATO solījumus.
Džons Hīlijs ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no Lielbritānijas aizsardzības ministra amata, apgalvojot, ka valdības piedāvātais finansējums aizsardzības investīciju plānam ir nepietiekams. Šis solis notiek mazāk nekā mēnesi pirms NATO samita un laikā, kad ASV draud atsākt Irānas bombardēšanu.
Saskaņā ar tekstā minēto, premjerministrs Kīrs Stārmers Hīlijam piedāvāja papildu 2 miljardus mārciņu jeb 0,08% no IKP aizsardzības izdevumiem līdz 2030. gadam. Hīlijs savā atlūguma vēstulē norādīja, ka šis piedāvājums ir krietni zemāks par to, kas nepieciešams aizsardzībai un valstij, un ka tas pārkāptu Stārmera pirms gada dotos solījumus NATO paaugstināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no IKP līdz 2035. gadam.
Aizsardzības ministrijas finansējuma plaisa jeb tā sauktā melnā bedre sākotnēji bija 28 miljardi mārciņu, bet vēlāk samazināta līdz 18 miljardiem, no kuriem Valsts kase bija gatava atvēlēt tikai 13,5 miljardus. Hīlijs pārmeta Stārmeram, ka viņš mēnešiem ilgi ignorējis šo problēmu un beigās piedāvājis niecīgu summu.
Demisija radījusi neskaidrības Lielbritānijas starptautiskajās saistībās, tostarp kodolzemūdeņu programmā Aukus ar Austrāliju un ASV, kā arī nākamās paaudzes iznīcinātāju projektā GCap ar Japānu un Itāliju. Austrālijas amatpersonas bija ielūgtas uz pasākumu Portsmutā, lai apspriestu Aukus progresu, taču Hīlija demisijas dēļ mediju pasākums tika atcelts.
Nākamajā svētdienā Apvienoto Karalisti plāno apmeklēt Japānas premjerministrs Sanae Takaichi, un Stārmeram būs jāpārliecina sabiedrotais, ka Lielbritānija joprojām ir uzticams partneris. Tikmēr jūlija sākumā gaidāmais NATO samits Ankarā notiks bez skaidras Apvienotās Karalistes aizsardzības stratēģijas.
