Lielbritānijā atgriežas dzīves dārdzības spiediens straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ
Lielbritānijas inflācija jūlijā tuvojās 3%, jo strauji pieauga gāzes un elektrības rēķini, liecina ekonomistu prognozes pirms trešdien gaidāmajiem oficiālajiem datiem. Situāciju sarežģī Irānas kara ietekme uz globālajiem enerģijas tirgiem un Anglijas Bankas gaidāmais lēmums par procentu likmēm.
Lielbritānijas mājsaimniecības atkal saskaras ar pieaugošu dzīves dārdzības spiedienu — trešdien gaidāmie Nacionālās statistikas biroja (ONS) dati, visticamāk, uzrādīs, ka jūlijā patēriņa cenu inflācija sasniegusi aptuveni 2,9%, salīdzinot ar 2,6% jūnijā. Par galveno cēloni tiek uzskatīts enerģijas regulatora Ofgem lēmums jūlijā par 13% celt mājsaimniecību gāzes un elektrības rēķinu maksimālo griestu likmi.
Ekonomists Tomass Pugs no RSM UK aprēķinājis, ka šis kāpums varētu inflācijai pievienot aptuveni 0,44 procentpunktus, ko daļēji kompensēs kritušās degvielas cenas. Viņš brīdina, ka dzīves dārdzības tēma atkal kļūs par galveno ziņu tēmu, radot papildu spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem un sarežģījot situāciju ap procentu likmēm.
Irānas kara ietekme
Turpinoties nemieriem ap Irānas karu un tā ietekmei uz globālajiem enerģijas tirgiem, daudzas valstis saskaras ar atjaunotu inflācijas spiedienu. Pirms konflikta sākuma Lielbritānijas inflācija bija ceļā uz kritumu līdz aptuveni 2%, taču ekonomisti brīdina, ka kara sekas otrajā gada pusē izpaudīsies vēl spēcīgāk.
Neraugoties uz to, Lielbritānijas ekonomika 2026. gada pirmajā pusē auguši straujāk nekā jebkura cita G7 valsts, un jūnijā inflācija kritās vairāk nekā gaidīts.
Valdības un Bankas reakcija
Premjerministrs Endijs Bērnhems pirmajā nedēļā amatā izziņojis pasākumu kopumu dzīves dārdzības mazināšanai, tostarp PVN samazinājumu, kas no oktobra vidēji par 45 mārciņām gadā samazinās mājsaimniecību elektrības rēķinus, kā arī autobusu biļešu cenu ierobežojumu līdz 2 mārciņām. Anglijas Banka lēš, ka šie pasākumi kopā samazinās inflāciju par 0,1 procentpunktu.
Neraugoties uz to, Banka prognozē, ka inflācija līdz gada beigām sasniegs 3,2%, bet sliktākajā scenārijā — ja konflikts Tuvajos Austrumos saasinātos — tā varētu pieaugt līdz 4,5% 2027. gada vidū. Pagājušajā mēnesī Banka atstāja bāzes likmi nemainīgu 3,75% apmērā, taču investori paredz iespējamu likmes paaugstinājumu jau septembrī.
