Libāna starp diviem ugunskrustiem: vai Ēģiptes plāns var glābt valsti?
Libāna nonākusi strupceļā starp Irānu un Izraēlu, kamēr Vašingtonā notiek kārtējās sarunas. Ēģiptes ierosinātais trīsposmu plāns paredz 'Hizbollah' pārveidi par politisku spēku, taču eksperti šaubās par tā dzīvotspēju.

Libānas valdības pārstāvji šonedēļ Vašingtonā uzsākuši jaunu sarunu kārtu ar Izraēlu, kamēr valsts saskaras ar pieaugošu spiedienu no abām pusēm. Kopš kaujinieku grupējuma 'Hizbollah' un Izraēlas konflikta sākuma vairāk nekā miljons cilvēku zaudējuši mājas, bojā gājuši tūkstoši, bet postījumi sasniedz aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru. Patlaban spēkā esošais pamiers ļauj dažiem pārvietotajiem iedzīvotājiem atgriezties, tomēr Izraēla paziņojusi, ka plāno saglabāt drošības buferzonu valsts dienvidos.
Irāna, kas atbalsta 'Hizbollah', vēlas panākt karadarbības izbeigšanu un kā nosacījumu izvirzījusi Libānas suverenitātes ievērošanu. Tomēr Libānas valdība uzskata, ka Irānas taktika – iesaistīt Libānu miera līgumā bez tās līdzdalības – apdraud valsts neatkarību. Tikmēr kritiķi norāda, ka Izraēlas prasības padarītu Libānu atkarīgu no kaimiņvalsts, bet armijas konfrontācija ar 'Hizbollah' varētu izraisīt jaunu pilsoņu karu.
Alternatīvu piedāvā Ēģiptes izstrādātais plāns, kas guvis arvien lielāku atbalstu no Saūda Arābijas, Katara, Turcijas un Pakistānas. Tas paredz trīs posmu 'organizētu, pakāpenisku pāreju', kurā 'Hizbollah' tiktu integrēts Libānas armijā un tā sociālie pakalpojumi – valsts pārvaldē, galu galā pārvēršot grupējumu par tīri politisku un civilu struktūru. Plāns ietver arī Libānas politiskās sistēmas reformu, pārejot no konfesionāla modeļa uz vienlīdzīgāku varas sadalījumu.
Eksperti ir skeptiski. Karnegī Tuvējo Austrumu centra vecākais redaktors Maikls Jangs atzīst, ka plāns teorētiski ir labs, bet 'Hizbollah', visticamāk, piekritīs tikai tad, ja būs vājš un izmisumā dzīts. Arī Vašingtonas Tuvējo Austrumu politikas padomes pētnieks Feisals Itani uzskata, ka cerības uz Irānas gatavību atbruņot 'Hizbollah' ir gandrīz neiespējamas. Tomēr reģionālo attiecību maiņa, tostarp ASV un Irānas sarunas, varētu padarīt šādu scenāriju ticamāku.


