Latvijas zinātnes "nāves ieleja": kāpēc labas idejas netiek līdz tirgum
Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore Agnese Oļševska norāda, ka daudzi Latvijas zinātniskie izgudrojumi iestrēgst posmā starp laboratoriju un tirgu. Daļa ideju netiek līdz patērētājiem, daļa meklē ceļu uz tirgu ārpus Latvijas.
Latvijā rodas zinātniski atklājumi un izgudrojumi, kas varētu kļūt par starptautiski konkurētspējīgiem produktiem, taču ceļā no laboratorijas līdz tirgum daudzi no tiem iestrēgst. To intervijā ziņu portāla "Delfi" biznesa sadaļai stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore Agnese Oļševska.
Posmu starp zinātnisku atklājumu un veiksmīgu produktu bieži dēvē par "nāves ieleju". Tas ir īpaši bīstams brīdis idejas attīstībā. Oļševska skaidro, kāpēc tieši šis posms zinātņietilpīgām idejām Latvijā ir visgrūtāk pārvarams.
Kas notiek ar idejām
Daudzas šādas idejas tā arī nenonāk līdz patērētājiem. Citas tālāko ceļu meklē ārpus Latvijas. Tā valsts zaudē potenciālos nākotnes veiksmes stāstus – produktus, kuriem būtu iespēja konkurēt starptautiskā mērogā.
Ko aplūko intervijā
Oļševska stāsta arī par to, kāpēc Latvijas zinātnieku ceļā uz tirgu šķērslis ne vienmēr ir naudas trūkums, un iezīmē Latvijas stiprās puses šajā jomā.
Pilns intervijas saturs pieejams "Delfi" abonentiem, un publiski redzamajā daļā konkrēti viņas argumenti un piemēri nav izklāstīti. Pieejamā informācija rāda, ka tēma skar jautājumu, kā Latvijā radītās zināšanas pārvērst produktos, kas sasniedz tirgu, nevis tiek attīstīti citur.
