Latgaliešu dziesminieks Vinsents Kūkuojs: no dziesmām līdz krāšņu mūrēšanai
Latgaliešu dziesminieks Vinsents Kūkuojs intervijā portālam LaKuga stāsta, ka pēdējos gados uzmūrējis ap 600 krāšņu, plīšu un kamīnu. Viņš runā arī par mūziku, tēva dzeju, keramiku un gleznošanu.
Latgaliešu dziesminieks Vinsents Kūkuojs pēdējos apmēram piecpadsmit gados uzmūrējis ap 600 krāšņu, plīšu un kamīnu visā Latgalē un ārpus tās. Viņa mūrētā krāsns silda arī Ludzas Lielo sinagogu. Intervijā Latgales portālam LaKuga viņš pastāsta, kā mūzika, dzeja, keramika, krāšņu mūrēšana un gleznošana savijušies viņa dzīvē.
Dziesmas un dzeja
Kūkuojs sevi dēvē nevis par bardu, bet par dziesminieku, kurš aicina uz mīlestību. Dziesmas viņš sācis rakstīt apmēram pirms sešpadsmit gadiem. Šo ceļu viņš uzsācis kopā ar draugu Haraldu Urtānu: abi lasījuši dzeju un mēģinājuši to izteikt dziesmā. Mūzikā viņam svarīgs teksts, taču bez vārdiem skanoša, meditatīva mūzika, viņaprāt, ir brīvāka, jo katrs klausītājs var izjust savu.
- gadā viņš piedalījās latgaliešu dzejas slamā „Rogovkys dzejis voga” un ieguva pirmo vietu. Savās dziesmās viņš izmanto arī sava tēva, dzejnieka un keramiķa Ontona Kūkuoja tekstus. Tēvu viņš atceras kā cilvēku, kam bija ļoti svarīgi Latgali garīgi celt ar dzeju un keramiku.
Krāšņu mūrēšana un keramika
Krāšņu mūrēšanā Kūkuojs nonācis no keramikas: kā podnieks viņš pazina uguns spēku. Mākslas skolā mācījies keramikas nodaļā un ceturtajā kursā jau ieguvis daiļamata meistara nosaukumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas keramikas darbs viņam neatmaksājās, tāpēc viņš no tā atteicās.
Mūrējot, viņaprāt, svarīgākā ir drošība, tad funkcionalitāte, ugunsizturība un dizains. Viņš labprātāk būvē krāsnis privātiem īpašniekiem, kuri pašiem tās kurinās un izprot.
Gleznošana un nākotne
Mūsdienās viņš gleznošanā atrod sava veida meditāciju. Albums „Breineiguo nosta” izdots 2017. gadā; jaunu ierakstu viņš nesola, aicinot nākt uz koncertiem. Grupa „Trikmīņs” atjaunota, un tā atkal spēlē.
