Kurzemē atdzīvina padomju laika industriālās ēkas

Kurzemes piekrastē vairāki entuziasti ķērušies pie senu rūpniecisko ēku otrās dzīves radīšanas. Piemēram, bijusī zivju kūpinātava ar nosaukumu Uzņēmība pārtapusi par vietu ar augu dobēm, bet Pitraga kūpinātava kļuvusi par jaunu kultūras un izglītības centru. Šos projektus vieno kopīgas vērtības — uzņēmība, arhitektūras izpratne un radošums.

Aug plaša atjaunotāju kopiena

Latvijā ir izveidojusies liela un daudzveidīga cilvēku kopiena, kas nodarbojas ar arhitektūras mantojuma atjaunošanu. Šo cilvēku vidū augsta cieņa ir stāstiem par konkrētu vietu vēsturi un to atdzimšanu. Vasarā īpaši populāras kļuvušas bijušo muižu apmeklēšanas ekskursijas, mājas kafejnīcu dienas un ģimenes vēstures pētniecība. Daļa no šīs intereses saistīta arī ar ilgstošu sentimentu par dzīvi laukos, tuvāk dabai — pat cilvēki ar plašu starptautisku biznesu ar laiku meklē vietu Latvijas laukos, kur atrasties tālāk no trokšņa un sabiedrības.

Mazāk zināmais mantojums

Blakus muižām un pilīm pastāv arī cita, mazāk pētīta un sarežģītāka Latvijas arhitektūras mantojuma daļa — padomju laika būves laukos. Runa ir par bijušajiem kolhozu kompleksiem, pamestām kūtīm un labības kaltēm, militārajām ēkām, kā arī degradējušām daudzdzīvokļu mājām. Bieži šīs ir brutālas, no silikātķieģeļiem un dzelzsbetona celtas būves, kas atrodas tiešā tuvumā vēsturiskām pilīm un baznīcām. Šāda veida mantojums saņem mazāk uzmanības nekā tradicionālāka arhitektūra, taču arī tas kļūst par daļu no plašākas sarunas par Latvijas lauku ainavas un vēstures izpratni.