Kurdu kinorežisors atklāj, kā ICE aizturēšanas centrā viņu piespiedu kārtā baroja
Kurdu izcelsmes filmu veidotājs Gabars Čoli stāsta, ka ASV imigrācijas iestāde ICE viņu gandrīz astoņus mēnešus piespiedu kārtā barojusi bada streika laikā aizturēšanas centrā Teksasā. Guardian izmeklēšana liecina, ka līdzīgi tiesas rīkojumi kopš 2025. gada janvāra izdoti vismaz 18 bada streikotājiem.
40 gadus vecais kurdu izcelsmes filmu veidotājs un neatkarīgas Kurdistānas atbalstītājs Gabars Čoli pirmo reizi publiski pastāstījis par piedzīvoto ASV Imigrācijas un muitas izpildaģentūras (ICE) aizturēšanas centrā. Sarunā ar Guardian viņš atklājis, ka centra darbinieki viņu vairākus mēnešus piespiedu kārtā baroja caur degunā ievietotu zondi, kamēr viņš protestēja ar bada streiku.
Čoli, kurš 2007. gadā no Irānas ieceļoja Kanādā un vēlāk kļuva par aktīvistu, 2022. gadā šķērsoja robežu ar ASV un lūdza patvērumu. 2024. gadā tiesnesis viņa patvēruma pieteikumu noraidīja, taču piešķīra aizsardzību pret izraidīšanu uz Irānu. Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā un masveida deportāciju politikas Čoli 2025. gada februārī tika aizturēts kārtējās ICE reģistrācijas laikā.
Aizturēšanas centrā viņam esot izdarīts spiediens parakstīt izraidīšanas rīkojumu uz Irānu, ko viņš atteicās darīt. Martā viņš sāka bada streiku, pieprasot labākus apstākļus un taisnīgāku lēmumu savā lietā. Vēlāk viņš tika pārvests uz Port Isabel aizturēšanas centru Teksasā, kur ICE vērsās tiesā ar lūgumu atļaut piespiedu medicīniskās procedūras, tostarp barošanu ar zondi. Federālais tiesnesis rīkojumu izdeva, neuzklausot pašu Čoli, kuram nebija advokāta.
Čoli aprakstīja, kā sargi viņu pieveica uz cietuma grīdas, sasēja rokas un kājas un aizveda uz ambulanci, kur medicīnas personāls ievietoja zondi caur degunu. Viņš cieta no pietūkušiem deguna blakusdobumiem, bojāta barības vada un psiholoģiskām sekām. Cilvēktiesību eksperti, tostarp ārsti no Physicians for Human Rights, piespiedu barošanu vērtē kā spīdzināšanu un uzsver pacienta tiesības pašam lemt par bada streiku.
DHS pārstāvis paziņoja, ka ICE respektē tiesības atteikties no ārstēšanas, taču var vērsties tiesā, ja pastāv nopietns risks veselībai. Avoti aģentūrā atklājuši, ka kopš 2025. gada janvāra ICE saņēmusi tiesas rīkojumus piespiedu ārstēšanai vismaz 18 bada streikotājiem. Čoli tika deportēts 2026. gada janvārī un pašlaik atrodas Kanādā.
